Latvijas kartē ir vietas, kuru nosaukumi glabā stāstus par senām tautām, aizmirstām valodām un notikumiem, kas risinājušies pirms daudziem gadsimtiem. Viena no tām ir Kolka – ciems Kurzemes ziemeļos, robežšķirtne starp Baltijas jūru un Rīgas līci. Ik gadu šeit ierodas tūkstošiem ceļotāju, lai vērotu saulrietus un izjustu īpašo piekrastes noskaņu.

Kolkas rags – tālākā Kurzemes ziemeļu mala – ir īpaša vieta, kas saistās ar leģendām, nostāstiem un Latvijas vēsturē zīmīgiem notikumiem. Somu, igauņu, ižoru un votu valodā kolgas un kolkka apzīmē asu stūri, nomaļu vietu. Savukārt lībieši to sauc Kūolka jeb Kolka un Kūolka nanā – Kolkasrags. Ir arī citi tūkstoš gadus seni un mūsdienās aizmirsti nosaukumi, proti, Tumisnis un Domesnes, kas bija atrodami vēl 20. gadsimta sākuma dokumentos. 

Kolkasrags ar nosaukumu Domesnes minēts ap 1040. gadu vikingu laika Mervalas rūnakmenī Zviedrijā, kas ir viens no senākajiem rakstītajiem avotiem par vietām mūsdienu Latvijas teritorijā. Vārda Domesnes izcelsmei ir vairākas versijas: valodnieki skaidro, ka galotne -nes varētu būt skandināvu izcelsmes, ar nozīmi “zemesrags”, savukārt domes- daļa tiek saistīta ar baznīcu vai draudzi. Iespējams, nosaukums nozīmējis “baznīcas rags”, jo ar to saistās nostāsts par kādu dāņu tirgotāju, kurš pēc izglābšanās kuģa katastrofā šajā apvidū uzcēlis dievnamu.