Vistrakākais, kas var notikt, ir nodalīšanās pa grupām, kura katra dzīvo savā informatīvajā un sociālo notikumu burbulī.

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība") sācis pašvaldības vadītāja karjeru tālajā 1994. gadā, kad ievēlēts par Gaigalavas ciema vecāko. Tad sekojis amats Rēzeknes rajona un no 2009. gada novada vadībā. Pie pieredzes bagātā pašvaldnieka devos pēc Rēzeknē notikušā saieta par iedzīvotāju kopienu padomēm. Tādas ieviesa pēc prezidenta Egila Levita rosinājuma, un to tiesības nostiprinātas ar likumu. Pagaidām tās darbojoties desmit novados.

Pie Švarca šie iestādījumi tiek saukti par "kopienu instrumentiem", "vistiešāko demokrātijas formu" un darbojas pasen. Varbūt kaut kas no rēzekniešu pieredzes noder citiem. Ar novada vadītāju runājām arī par citām aktualitātēm.

Jums pēc novadu reformas pievienots Viļānu novads un vēl vajag Varakļānus klāt?

Monvīds Švarcs: Tas ir jautājums, kas jāizšķir pašiem varakļāniešiem un, otrkārt, Saeimai. Pašlaik emocionāli sakāpinātā gaisotnē būs grūti pieņemt pragmatisku lēmumu. To ietekmē dažādi faktori. Viens no tiem ir nupat apstiprinātais Vēsturisko zemju likums, kur noteiktas arī Latgales robežas, un būtu loģiski, ja pašvaldības, kas iekrīt vēsturiskā Latgales reģionā, ir tam piederīgas. Savukārt citi faktori no Varakļānu iedzīvotāju puses, kas noteic – būt vai nebūt kopā ar Rēzeknes novadu –, ir, pirmkārt, iepriekšējā saikne ar Madonu, ar Vidzemi, un saprotama ir attieksme saites saglabāt.

Otrs faktors, par ko mazāk runā publiski, ir risks, ka perspektīvā, veidojot kopēju novadu ar mums, tam var pievienoties Rēzeknes valstspilsēta. Tas nozīmē...