Ar skaidru mērķi – iespējami efektīvāka darbošanās un peļņa, nevis rekordaugsts vidējā izslaukuma rādītājs topā, kura aprēķināšanas metodika ir neskaidra, sev vien raksturīgu ceļu izvēlējusies SIA "Naukšēni", kurā Latvijai neraksturīgi liels uzsvars likts uz apjomīgas informācijas ievākšanu, datu analīzi un rutīnas darbu. Tas ļāvis apgāzt vairākas praksē plaši izmantotas teorijas un metodes. Par savu piena lopkopības modeli un nākotnes iecerēm intervijā žurnālam "Agro Tops" stāsta Arnis un Gunta Boles.

SIA Naukšēni ļoti straujo izaugsmi piena lopkopībā sasniedza 2022./2023. piena pārraudzības gadā, kad vidējā izslaukuma rādītāju salīdzinājumā ar gadu agrāk uzlaboja par vairāk nekā četrām tonnām, sasniedzot vidēji 14 000 kilogramu piena laktācijā no govs. Augsto vidējā izslaukuma līmeni saimniecībā, kurā ganāmpulkā 48% gotiņu ir pirmpienes, aizvien notur.

Piena lopkopībā darbojaties kopš 2017. gada, kad par SIA Naukšēni saimnieku kļuva Jurģis Krastiņš. Ar kādu mērķi, iecerēm sākāt darbošanos piena lopkopībā?

Arnis Bole (A.): Tā bija avantūra. Naukšēnos piena lopkopība bijusi arī agrāk. Mēs par govīm tolaik zinājām, ka tām ir četras kājas, ragi un četri pupi. Savukārt Jurģim ir SIA Saktas ZS – visā valstī labi zināma sēklkopības saimniecība, kas darbojas ciešā sasaistē un nav nodalāma no SIA Naukšēni, kā arī cūkkopības saimniecība Kunturi. Ar govīm kādreiz bija darbojušies viņa vecāki. Mēs par mūsdienīgu piena lopkopību nezinājām neko. Naukšēnu saimniecībā 2017. gadā bija četras pa pagastu izvietotas novietnes – trīs fermās katrā pa simt gotiņām, kuras turēja piesietas, un vēl jaunlopu novietne. Nenormāla loģistika, katra ferma dzīvoja savu dzīvi. Katrā novietnē dzima savi teļi un bija savas kvalitātes piens.