Arheoloģiskās ekspedīcijas gaitā Salacgrīvas novadā pie Svētupes šopavasar uzieta iepriekš vēsturniekiem nezināma apdzīvota vieta, kurā ļaudis mituši vismaz no 12. līdz 17. gadsimtam, bet varbūt pat vēl senāk, informēja ekspedīcijas vadītāja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Arheoloģijas nodaļas krājuma glabātāja Rūta Vecmuktāne. 

Ilgstoši apdzīvotā vieta nav atstājusi pēdas ne folklorā, ne apkaimes mutvārdu nostāstos. Tās sākums un gals droši vien tā arī paliks noslēpumā.

Tīrums Svētupes ielokā lauksaimniecībā izmantots jau kolhozu laikos. Tad atstāts atmatā, līdz pirms vairāk nekā desmit gadiem to atkal sāka apart un kultivēt. Kā arheologiem pastāstījis zemes īpašnieks, kurš arī ziņojis par iespējamo apmetni, līdz ar apstrādi parādījušies cilvēki ar metāla detektoriem, par kuriem saimnieks, protams, nav bijis priecīgs. Jāpiebilst, ka uz zīmīgo vietu speciālistiem norādīja ne vien zemes īpašnieks, bet arī kāds vietējais entuziasts, kurš palīdzēja apsekojumā un nodeva muzeja rīcībā citur apkaimē ar metāla detektoru uzietās dažādās senlietas – rotas un to fragmentus, kas attiecināmi uz laiku no 12. gadsimta līdz viduslaikiem.