Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus Krievijas enerģētikas objektiem, ja Maskava rīkosies tāpat, pēc sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vienlaikus viņš asi kritizējis Eiropas Savienības lēmumu svītrot no sankciju saraksta divus Krievijas oligarhus, bet trešdien gaidāma ASV un Krievijas ārlietu resoru vadītāju tikšanās.

Reklāma

Ukraina gatava abpusējam moratorijam

Zelenskis Ņujorkā, kur notiek ANO Ģenerālā asambleja, pavēstīja, ka sarunā ar Trampu apspriesti iespējamie soļi kara izbeigšanai un tā dēvētais enerģētiskais pamiers.

Ukraina esot gatava pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un citiem enerģētikas objektiem, ja Krievija pārtrauktu triecienus Ukrainas energosistēmai.

Zelenskis uzsvēra, ka Tramps nav aicinājis Ukrainu vienpusēji pārtraukt uzbrukumus Krievijas teritorijā. ASV puse solījusi Kijivas priekšlikumu nodot Maskavai.

Ukrainas prezidents gan pauda šaubas par Krievijas gatavību izbeigt karu un cerību, ka Vašingtona spēs panākt abu pušu sēšanos pie sarunu galda.

Sankciju atcelšanu sauc par pašnāvniecisku soli

Pēc sarunas ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Zelenskis kritizēja ES lēmumu svītrot no sankciju saraksta Krievijas oligarhus Ališeru Usmanovu un Mihailu Frīdmanu.

Viņš šo soli nosauca par pašnāvniecisku un neproduktīvu, uzsverot, ka iecietība pret Kremlim pietuvinātiem cilvēkiem nepalīdzēs panākt kara izbeigšanu.

ES dalībvalstis vienojušās sankcijas pret tūkstošiem Krievijas fizisko un juridisko personu pagarināt uz trim gadiem. Usmanovs no saraksta svītrots pēc Francijas prasības, kas šo jautājumu saistīja ar ieslodzīto apmaiņu ar Azerbaidžānu, bet Frīdmana izslēgšanu panākusi Slovākija, izmantojot veto tiesības.

Rubio tiksies ar Lavrovu

Trešdien ANO Ģenerālās asamblejas laikā paredzēta ASV valsts sekretāra Marko Rubio un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās. Tajā pašā dienā ANO plānojis uzstāties Zelenskis.

Vašingtonas centieni panākt kara izbeigšanu pēdējos mēnešos nav devuši būtisku progresu. Tikmēr Krievija un Ukraina pastiprinājušas tālas darbības triecienus enerģētikas infrastruktūrai, rūpnīcām, noliktavām, ostām un kuģiem Melnajā jūrā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 522 440

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 522 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 1560 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 367 (+3) tankus, 25 387 (+13) bruņutransportierus, 50 216 (+32) lielgabalus un mīnmetējus, 2152 (+1) daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1665 (+2) zenītartilērijas iekārtas, 442 (+0) lidmašīnas, 356 (+0) helikopterus, 2723 (+3) sauszemes bezpilota sistēmas, 530 560 (+1426) bezpilota lidaparātus, 5111 (+0) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 152 553 (+380) automobiļus un autocisternas, kā arī 4737 (+4) specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Aptauja

Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?