Latvijas hokeja izlase ar iekļūšanu pasaules čempionāta pusfinālā veikusi spilgtu ierakstu Latvijas sporta vēsturē. Pēc krāšņās uzvaras pār Zviedriju eiforija nerimās arī pirms pusfināla cīņas pret Kanādu, tomēr veikt vēl vienu soli tuvāk zelta medaļām neizdevās.

Ar kanādiešiem šī bija otrā tikšanās šajā čempionātā. Grupu turnīra pirmajā spēlē pilnīga katastrofa (0:6), taču turpinājumā pusotras nedēļas laikā Latvijas izlase, kā to uzsvēra galvenais treneris Harijs Vītoliņš, kļuva par komandu ar lielo burtu. To, ka Latvijas izlase nav vairs tā pati, kas 12. maijā, izjuta arī kanādieši. Vēl viena sensācija nebija nemaz tik tālu, Latvijai pēc diviem periodiem pēc Dana Ločmeļa un Rūdolfa Balcera precīzajiem metieniem esot vadībā ar 2:1. Beigās gan zaudējums ar 2:4, Kanādai septīto reizi pēdējos astoņos čempionātos tiekot finālā.

Kanādiešu instinkti

"Ar savu spēles izpratni un pārliecību parādījām, ka ne par velti esam četriniekā un esam pelnījuši atrasties Tamperē. Aizsargi turēja ripu, uzbrucēji nebaidījās līst uz vārtiem. Mazliet pietrūka, bet turnīrs nav beidzies," pēc cīņas sacīja Vītoliņš. Pie žurnālistiem Harijs ieradās ar drūmu vaigu, taču sarunas gaitā spēja arī pasmaidīt. "Deguni mums nav zemē, jo Latvija taču pirmo reizi bija tik tuvu finālam. Rīt būs mazā zelta spēle, turnīru gribam noslēgt ar uzvaru. Ja spēlēsim tā kā iepriekš, tad mums ir visas izredzes uz pozitīvu iznākumu," no trenera strāvoja optimisms.