ASV un Izraēlas triecieni, kas vērsti pret Irānā valdošo islāma fundamentālistu režīmu, rosinājuši cerības par režīma krišanu un Irānas sieviešu atbrīvošanu no ierobežojumiem. Tikmēr arvien pasliktinās sieviešu stāvoklis Afganistānā, kur “Taliban” režīms gandrīz pilnībā ir izstūmis sievietes no sabiedriskās dzīves

Pirms 90 gadiem toreizējais Irānas valdnieks Rezā šahs Pehlevī izdeva likumu, kas sievietēm aizliedza publiskās vietās nēsāt tradicionālo musulmaņu apģērbu hidžābu vai čadru. Likuma mērķis bija modernizēt Irānas sabiedrību, līdzīgi kā to bija paveikusi kaimiņvalsts Turcija. Daudzi turīgi irāņi tolaik izvēlējās valkāt eiropeisku, Rietumu tipa apģērbu, kas tika uzskatīts par progresa simbolu. 

Noteikumu ievērošana tika stingri kontrolēta, tādēļ daudzas tradicionālo vērtību piekritējas pat baidījās iziet no mājas, jo raizējās, ka viņām varētu atņemt hidžābu.

Otrā pasaules kara laikā ierobežojumi tika atcelti, un pēc tam Irānas sievietes vairākus gadu desmitus varēja ģērbties, kā vien vēlas. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados Irānā nereti varēja redzēt sievietes, kas ģērbušās Rietumu stila drēbēs, piemēram, džinsa biksēs vai minisvārkos. Tas viss strauji mainījās pēc islāma revolūcijas 1979. gadā. Irānā pie varas nāca islāma fundamentālistu režīms, kas ieviesa stingru kontroli dažādās dzīves jomās, tostarp attiecībā uz sieviešu apģērbu. Hidžābs tika pasludināts par tikumības simbolu, bet Rietumu stila apģērbs tika noraidīts kā “pagrimušās” un “izvirtušās” Rietumu kultūras izpausme.

Tikumības policija

Irānā darbojās īpaša Tikumības policija, kas stingri uzraudzīja, vai sabiedriskās vietās sievietes ievēro šariata likumu noteiktās prasības. Par atteikšanos nēsāt hidžābu sievietēm varēja piespriest naudassodu, cietumsodu vai nopēršanu.