Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi samitā Briselē pagājušajā nedēļā vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, tomēr vienprātība par palīdzības programmu Kijivai 50 miljardu eiro apmērā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna iebildumu dēļ netika panākta. Briselē nolemts arī piešķirt ES kandidātvalsts statusu Gruzijai, kā arī apstiprinātas jaunas sankcijas pret Krieviju.

Šolca piedāvājums

Lai arī, sākoties divu dienu samitam, Orbāns ceturtdien solīja bloķēt iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, pēc vairāku stundu ilgām diskusijām tika atrasta piemērotākā metode domstarpību pārvarēšanai. Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicināja Orbānu pirms lēmuma pieņemšanas atstāt apspriežu telpu, lai tādā veidā Ungārijas premjers varētu nepiedalīties balsojumā par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un ES dalībvalstis varētu panākt vienprātību, kas šajā balsojumā bija vajadzīga. Orbāns šādam piedāvājumam piekrita, un 26 ES valstu un valdību vadītāji vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Šāda metode vienprātības panākšanai ES ir netipiska. Kāds informēts avots tomēr pavēstīja izdevumam "Politico", ka Šolcs šādu pieeju esot izmantojis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad ieņēma augstu amatu Vācijas sociāldemokrātu jaunatnes organizācijā. Diplomāti arī vērsuši uzmanību uz to, ka Orbānam diskusiju laikā esot bijis grūti pamatot savus iebildumus pret sarunu sākšanu ar Ukrainu.