Suņu un kaķu tirdzniecība internetā un starp valstīm ir miljardu eiro liela nozare. Daļa no tās – nelegālas aktivitātes, finansējot organizēto noziedzību. Protams, tiek zaudēti arī nodokļu ieņēmumi," vērtē EP deputāte Inese Vaidere.
Tādēļ EP izskatījis un arī pieņēmis pirmos Eiropas mēroga noteikumus kaķu un suņu aizsardzībai. Deputāte uzsver, ka jaunie noteikumi piemērošot stingrākas prasības tieši dzīvnieku audzētājiem, pārdevējiem, zooveikaliem un patversmēm. Lai izsekotu slimību izplatību un apkarotu nelegāļus, visiem tirdzniecībā esošajiem mājas dzīvniekiem vajadzētu būt reģistrētiem vienotā datubāzē.
"Tas ir ļoti atbalstāmi, turklāt likums nevairos birokrātiju un neuzliks papildu slodzi iedzīvotājiem. EP es balsoju par visu pavairotāju, arī individuālo, iekļaušanu noteikumos, par ko iestājas arī daudzi Latvijas pilsoņi. Gandarījums, ka Parlamenta pozīcijā atspoguļojas mana balsojuma rezultāti. Visus ES pārdošanā esošos suņus un kaķus turpmāk būs jāreģistrē savstarpēji savietojamās valstu datu bāzēs," savu pozīciju skaidro pieredzējusī Latvijas deputāte EP.
Mājdzīvnieku labturības noteikumi Latvijā
Latvijas parlaments – Saeima – pagājušā gada martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības un Veterinārmedicīnas likumos. Grozījumi bija izstrādāti, lai uzlabotu dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā un pavairošanā, novērstu nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazinātu klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu.
Līdz ar to no 2024. gada mūsu valstī jau ir spēkā stingrāki mājdzīvnieku turēšanas noteikumi. Piemēram, jaunus suņus vairs nedrīkst turēt pie ķēdes, bet kaķim, kurš brīvi uzturas ārpus mājas, jābūt sterilizētam, apzīmētam ar mikroshēmu un reģistrētam.
Jaunie mājas jeb istabas dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi regulē arī to, kā un kādos apstākļos dzīvnieki jātur īpašnieka teritorijā, publiskā teritorijā un telpās, kā arī nosaka prasības dzīvnieka demonstrēšanai izstādēs. Neatceļot iepriekšējās labturības prasības, nākuši klāt papildu nosacījumi attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu, kucēnu turēšanu, kā arī attiecībā uz ķēdes garumu esošajiem suņiem, dzīvnieku socializāciju u. c. prasības.
Visvairāk to ir par suņiem. Piemēram, Latvijā pie ķēdes vairs nedrīkst turēt suņus, kas dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta. Vienlaikus noteikumi paredz, ka suni atļauts piesiet sacensībās, medībās, izstādēs vai vietās, kurās suni izmanto darbam. Suni drīkst piesiet arī pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem atbilstoši suņa veselības stāvoklim un īslaicīgai suņa fiksēšanai, klātesot tā īpašniekam vai turētājam.
Savukārt, ja sunim, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam un kurš nav turēts piesiets, mainās īpašnieks vai turētājs, tam jānodrošina, ka suni arī turpmāk tur nepiesietu. Tāpat, pārvadājot dzīvnieku sabiedriskajā transportā, taksometrā vai privātajā transportlīdzeklī, jāierobežo dzīvnieka brīva pārvietošanās. Ja sunim ir uzpurnis, tas sabiedriskajā transportā jātur pavadā, bet, ja uzpurņa nav – pārvadāšanai piemērotā konteinerā vai somā. Arī privātajā transportlīdzeklī jāpārliecinās, ka dzīvnieka kustība ir ierobežota. Tas jāpanāk, izmantojot speciālus iemauktus vai konteineru, ko nostiprina ar drošības jostu, u. tml.
Kaķu "čipošana" – ar izņēmumiem
Lai arī likums nosaka, ka no pērnā gada 1. jūlija ar mikroshēmu jāapzīmē un jāreģistrē visi Latvijas kaķi, attiecīgi Ministru kabineta noteikumi tomēr paredz arī izņēmumus. Tie attiecas uz istabas kaķiem, kuri neiet ārā, tos neizmanto pavairošanai, neceļo pa Eiropu un neplāno nodot viesnīcā.
Šie paši noteikumi zināmā mērā atvieglo arī to kaķu dzīvi, kas ar saviem saimniekiem dzīvo laukos un viensētās, brīvi uzturas pagalmā vai citā mājas teritorijā.
Ar jauniem noteikumiem nesteigsies
"Zemkopības ministrija, protams, pildīs EP un Eiropas Komisijas pieņemtos lēmumus, bet pa priekšu, kā dažkārt noticis līdz šim, gan neskriesim. Nereti noticis arī tā, ka pasteidzamies, kaut ko ieviešam pirmie, iztērējam līdzekļus, bet pēc tam jāpārtaisa, jo ne vienmēr izrādās, ka ES to vispār prasa. Tikai lieki izdevumi.
Runājot par mājdzīvnieku labturību un izsekojamību, uzskatu, ka EP priekšlikumi par vienotas sistēmas izveidi visā ES ir laikā un vietā. Turklāt lielākā daļa no piedāvātā pie mums jau ir ieviesta," uzskata zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš arī atceras, ka 2023. gadā tajā dienā, kad sācis pildīt ministra pienākumus, pie Saeimas noticis mājdzīvnieku tiesību aizstāvju pikets, ka šī joma Latvijā jāsakārto. Viņš domā, ka 2024. gadā tas arī izdarīts.
"Attiecībā uz suņiem mans personīgais viedoklis ir, ka to čipošana ir obligāta, bet, runājot par kaķiem: ja tie dzīvo tikai pa mājām – būsim tomēr reālisti, tāda prasība būtu pārspīlēta. Ja arī nākotnē mājdzīvnieku labturības jomā pie mums kas papildus vēl būs jāievieš, par visām izmaiņām noteikti konsultēsimies ar profesionālajām nevalstiskajām organizācijām – veterinārārstiem, mājdzīvnieku audzētājiem un dzīvnieku patversmēm," saka Latvijas Republikas zemkopības ministrs.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu