Nav viegli atbildēt, kā beigsies karš. Kad Ukrainā kārtējo reizi man tas pajautāts, saku – mēs izturēsim, bet, ko tas tiešām nozīmē, nezinu. Kur karošana apstāsies un iestāsies klusums, visdrīzāk nepateiktu arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis. Žurnāliste Natālija Ļibidja saka – bijis patīkami dzirdēt, ka esmu pateicis tieši tā: "Mēs izturēsim." Tā arī domāju – mums kopā jāiztur. Ukraiņiem un latviešiem. Ar vienu kāju karā un otru – mājās. 

Daudzi tā dzīvojam jau ceturto gadu. Karavīri vienlaikus ir frontē un savās domās mājās. Katra ziņa par Krievijas gaisa uzbrukumiem aizmugurē viņiem izraisa uztraukumu. Sliktākais ir tas un tā bieži vien nodomājis ne viens vien karavīrs, ka viņš nav spējis mājiniekus no tā pasargāt. Lai gan no savas puses, un tādu ir tūkstošiem, šis karavīrs ir ne vien pratis izdzīvot neiedomājamos apstākļos, bet arī nav padevies un nosargājis pozīcijas. Arī mājās lielākajai daļai viss ir tieši tāpat – tā ir sadalītā dzīve starp relatīvi mierīgo aizmuguri un domām par saviem tuviniekiem tiešā briesmu tuvumā.