Zaudējums treneru duelī un netikšana galā ar psiholoģisko spiedienu – Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāts Rīgā beidzies jau astotdaļfinālā, piekāpjoties Lietuvai ar 79:88. Kāpēc nospēlējām zem sava līmeņa?

Jau pirms Eiropas čempionāta bija skaidrs, ka Latvijas izlases paveikto varēs vērtēt galvenokārt pēc vienas spēles – astotdaļfināla. No grupas vajadzēja izkļūt, un ar atpakaļejošu datumu redzam, ka A sekstets bija vājākais no četriem – labāko astoņniekā iekļuvusi tikai Turcija. Līdz ar to uzvaras pār Igauniju, Portugāli un Čehiju bija tikai prelūdija. Kam sekoja zaudējums Lietuvai, ne reizi neesot vadībā un ne brīdi arī nerodoties ticībai, ka iespējams kaimiņus noķert. Tātad atzīme mājiniekiem par čempionātu nevar būt sekmīga.

Aizsardzība. Jau pirms turnīra savainojuma dēļ izkrita Rodions Kurucs, trešajā mačā satraumējās otrs aizsardzības balsts Andrejs Gražulis. Skaidrs, ka tas atstāja lielu iespaidu uz spēli aizsardzībā. Šoreiz bija pieejams Kristaps Porziņģis, taču šķiet, ka visa turnīra gaitā tā arī netapa skaidrs, kā liepājnieku vislabāk izmantot un kā viņš var sniegt lielāko ieguldījumu.