Pēc vidusskolas absolvēšanas Frenks Orols uz gadu, apstākļu spiests, aizgāja no futbola un strādāja celtniecībā. 

Tad atgriezās un bija Latvijas lielklubu redzeslokā, līdz maijā debitēja čempionē "Rīga" un pirms divām nedēļām – arī valstsvienībā.

"Futbolā trenēties sāku četru gadu vecumā JFC "Skonto", patika spārdīt bumbu, tētis to pamanīja. Dzīvojām Mežaparkā, kur tieši blakus trenējās "Skonto". Tas bija laiks, kad Latvijas izlase spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā un ap futbolu bija liela ažiotāža. Pēc diviem gadiem skolā sporta stundā salauzu potīti un sanāca iepauzēt uz gadu, šķita pat, ka vispār jābeidz spēlēt, bet man ļoti patika futbols, tāpēc atgriezos. Vienā brīdī komandā nebija vārtsarga un es pajautāju trenerim, vai drīkstu iet vārtos. Treniņā sanāca, nospēlēju maču un tā arī aizgāja," pirmos soļus futbolā atminas Frenks Orols.

Tavs augums ir 2,04 metri. Esi mēģinājis arī citus sporta veidus?

F. Orols: Nē, tikai futbolu. Desmit centimetrus izstiepos vienas vasaras laikā, šķiet,