"Latvijas koncerti" šovakar, 4. aprīlī, aicina uz grandiozu Rīgas Doma zēnu kora 75 gadu jubilejas koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kurā tiks atskaņots Georga Frīdriha Hendeļa visslavenākais skaņdarbs – oratorija "Mesija". Kopā ar kori koncertā piedalīsies Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un izcili solisti – Florians Zīverss, vācu izcelsmes tenors, kurš dziedāšanu mācījies pie Bertolda Šmida Leipcigā un 2021. gadā kursu absolvējis ar izcilību, mecosoprāns Ilze Grēvele-Skaraine, baritons Rihards Millers un mecosoprāns Tīna Gelnere. Pie diriģenta pults – Mārtiņš Klišāns, Rīgas Doma zēnu kora mākslinieciskais vadītājs kopš 1998. gada.
"Septiņdesmit pieci gadi Latvijas mērogam ir ļoti cienījams cipars! No Rīgas Doma zēnu kora mazajiem dziedoņiem ir izauguši daudzi ievērojami vīri, piemēram, Mārtiņš Brauns, Boriss Rezņiks, Uldis Stabulnieks, Uģis Prauliņš, arī pašreizējais kora diriģents Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māris Sirmais, Ivars Cinkuss, Ints Teterovskis, Ainārs Rubiķis, Jānis Liepiņš, Jānis Ozols, ērģelnieks Aivars Kalējs un daudzi citi izcili mūziķi. Ar prieku gaidu šo jubilejas koncertu," teicis ilggadējais zēnu kora vadītājs un diriģents, Rīgas Doma kora skolas dibinātājs un direktors daudzu gadu garumā Jānis Erenštreits.
Rīgas Doma zēnu koris dibināts 1950. gadā, regulāri koncertējis ne tikai Latvijas lielākajās koncertzālēs un baznīcās, bet arī daudzās pasaules valstīs. Koris pabijis Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Amerikā, Kanādā, Japānā un citur, izdevis 23 kora ierakstus, akcentu liekot uz latviešu komponistu darbu ierakstiem, protams, neapejot arī klasikas pērles – V. A. Mocartu, J. S. Bahu un citus autorus. Vairākas reizes koris saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu balvu un spējis ar savu darbību un profesionalitāti pārliecināt 2001. gada Lielās mūzikas balvas žūriju, ka šim kolektīvam un tā mākslinieciskajam vadītājam ir jāsaņem Lielā mūzikas balva par aktīvu koncertdarbību Latvijā un latviešu mūzikas popularizēšanu ārvalstīs. Lielajai mūzikas balvai koris nominēts arī 2008., 2009. un 2012. gadā.
Kopš 1998. gada kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Klišāns – augstākās klases diriģents, kura dzīves pieturpunktos var atzīmēt prasmi interpretēt mūziku no renesanses līdz laikmetīgajam skaņu rakstam.
Bez Mārtiņa Klišāna darbības vairs nav iedomājami Latvijai tik nozīmīgie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kā arī diriģentam ir iespēja vadīt skološanas procesu
un redzēt, kā skolu vecuma jaunaudze izaug no Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem. Mārtiņš Klišāns bijis Latvijas Skolu jaunatnes IX, X, XI, XII, XIII dziesmu svētku virsdiriģents, vienmēr akcentējot – lai ietu uz priekšu, ir jānovērtē pagātne, kā mantra ir jādzied tautā iesakņojušās klasiķu dziesmas. 2015. gadā Mārtiņš Klišāns kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
… Un kāds interesants fakts par oratoriju "Mesija", kas skanēs šī vakara koncertā. 1741. gada vasaras beigās 24 dienu laikā Georgs Frīdrihs Hendelis uzraksta savu slavenāko darbu – oratoriju "Mesija" – un jau 1742. gada aprīlī Dublinā pats vada tās atskaņojumu. Tas bija labdarības koncerts. Arī visus vēlākos šīs oratorijas atskaņojuma ieņēmumus Hendelis ziedoja Londonas bāreņu namiem, pamestiem bērniem. Šī oratorija bija rakstīta angļu valodā. Bet vēlāk tā tika tulkota arī viņa dzimtajā vācu valodā. Un viens no tulkojumiem pieder arī reiz Rīgā dzīvojušajam vācu rakstniekam, dzejniekam, teologam, Rīgas Doma skolas skolotājam Johanam Gotfrīdam Herderam. Pie pašas Rīgas Doma baznīcas ir arī neliels Herdera vārdā nosaukts laukums, kur ir uzstādīts piemineklis šim vīram.
Mārtiņ, sakiet, lūdzu, kāda pašam sajūta Rīgas Doma zēnu kora 75 gadu jubilejā?
M. Klišāns: Ir pienācis kārtējais gads, kas sakritis ar tādu nozīmīgu ciparu! Bet Rīgas Doma zēnu koris – tā jau ir visa mana dzīve kopš skolas gadiem. Pats esmu izgājis cauri zēnu kora skolai, caur Erenštreita kunga rokām. Jā, ir svētku noskaņa, lai gan ļoti darbīga. Tikko vakar vakarā (mūsu saruna notiek 31. martā. – V. K.) esam atgriezušies no Rēgensburgas, kur pilsētas baznīcas zēnu koris svinēja 1050 gadu jubileju un kur šajā sakarā notika ļoti nozīmīgs festivāls. Tajā piedalījās Vācijas labākie vadošie zēnu kori – gan slavenais Drēzdenes "Kreuzchor", gan "Windsbacher Knabenchor", gan Augsburgas "Augsburger Domsingknaben" zēnu koris, paši Rēgensburgas zēni, kā arī viesi – Spānijas Monseratas zēnu koris