Līdz svētdienai, 28. septembrim, Siguldā norisinās otrais Bērnu un jauniešu literatūras festivāls, kura misija ir veicināt jaunās paaudzes lasītprieku, ļaut atklāt lasīšanu kā aktīvu aizraušanos, ko iespējams piedzīvot kopā ar draugiem un ģimeni. Festivālā Latvijas ilustrācijas zvaigzne būs mākslinieks Reinis Pētersons.

Lasītājiem viņš labi pazīstams kā grāmatu par BikiBuku, Lupatiņiem, Mazo Mulu, Bizi un Neguļu ilustrāciju autors, vairākkārtējs Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā laureāts, divkārt nominēts prestižajai Astridas Lindgrēnes memoriālajai balvai un Hansa Kristiana Andersena balvai. Festivālā būs aplūkojamas trīs dažādas mākslinieka izstādes ar vienojošu nosaukumu "Pētersona arhipelāgs". "Reinis Pētersons ir viens no tiem ilustratoriem, kuri spēj uzzīmēt pilnīgi visu – viņa talants, veiklā zīmētprasme, darbaspējas, māka dziļi izjust literāro materiālu ir unikāla kombinācija. Reiņa radītajās ilustrācijās vienmēr ir atstāta vieta lasītāja iztēlei – tās ir kā īsti, noslēpumaini dārgakmeņi, kas katra lasītāja rokās iemirdzas citādi. Viņš ir ilustrējis vairāk nekā divdesmit grāmatas bērniem un jauniešiem, darbojies animācijā, radījis scenogrāfiju un leļļu dizainu izrādēm Leļļu teātrī, kā arī vizuālo tēlu Latvijā radītām galda spēlēm," tā ar šā gada Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla lielāko personību iepazīstina rīkotāji. Es ar mākslinieku Reini Pētersonu sarunājos viņa darbnīcā Rīgā, Tērbatas ielā, kurā tikpat kā neiespīd dienasgaisma, neielaužas ielas trokšņi un nesmaržo pēc svaigām krāsām. Visapkārt plaukti pilni grāmatām, un uz īpaša datormolberta izgaismots kāds nepabeigts zīmējums.

Kā tu sāki savu ceļu mākslā?

R. Pētersons: Mākslinieka izglītību sāku iegūt Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, pēc tam studēju Latvijas Mākslas akadēmijā un paralēli strādāju reklāmas aģentūrās. Taču man bija sajūta, ka gribu kaut ko vairāk izdarīt mākslā, un es uzrunāju bērnu un jauniešu literatūras izdevniecību "Liels un mazs". Aizsūtīju viņiem dažus savu darbu paraugus un drīz vien saņēmu pirmo darba piedāvājumu ilustrēt Vizmas Belševicas lugu bērniem "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām" (2007). Tas bija ļoti interesants piedzīvojums, un, manuprāt, viss arī labi izdevās.

Tā sākās un turpinājās mūsu sadarbība, un pēc vēl vairāku grāmatu ilustrēšanas aizgāju strādāt uz animācijas filmu studiju "AtomArt", kur tobrīd viņi strādāja pie filmas "Pavasaris Vārnu ielā" pabeigšanas. Tad tur izveidoju savu autorfilmu "URSUS" un kopš tā laika joprojām ar šo studiju sadarbojos.