Februāra sākumā pirms Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas pirmizrādi piedzīvoja jaunā režisora Reiņa Ūbeļa radītā psiholoģiskā šausmu filma "Dragūni", kas pretendēja arī uz labākās debijas filmas titulu.

Tā veidota psiholoģiskas šausmu filmas žanrā, kas Latvijas kinematogrāfijā ir sastopams reti. Filmas notikumu centrā ir topošo vecāku Pāvela un Sabīnes nonākšana kādā veca meža ieskautā muižā, kurā saimnieko noslēpumainie Dragūnu dzimtas pārstāvji.

"Šausmu un fantāziju žanra filmām ir milzīgs potenciāls atklāt cilvēka dabu. Franču dzejnieks un režisors Žans Kokto ir teicis: "Vēsture ir patiesība, kas pārtop par meliem; mīts ir meli, kas kļūst par patiesību," teicis R. Ūbele.

Kā jums radās interese par kino?

R. Ūbele: Pirmā interese par mākslu, dramaturģiju un pašu spēles prieku dzima skolas laikā, toreiz darbojos Bauskas novada Īslīces amatierteātrī. Tālāk radās doma turpināt kino jomā, jo, manuprāt, tieši kino valodā iespējams patiesāk atainot cilvēku emocijas un idejas.

Kādēļ izvēlaties savus kino darbus veidot tieši kā šausmu filmas?

Tas ir ne vien šausmu, bet arī fantāziju un mistēriju, visu šo tumšo žanru spektrs. Kāpēc? Manuprāt, tieši šajā žanrā visinteresantāk darboties, jo iespējams vairāk izmantot simboliku un metaforiskos līdzekļus, tie sniedz lielāku daudzveidību, lai atklātu sižetu un varoņu iekšējo pasauli un psihes manifestāciju. Sociālā drāmā, manuprāt, iespēju nav tik daudz, jo skatītāji nolasa tieši to, kas notiek uz ekrāna.