Šveicē dzīvojošā latviešu pianiste Arta Arnicāne pirmdien, 9. jūnijā, Melngalvju namā tiksies ar aktieri Gundaru Āboliņu, lai uz vienas skatuves sabalsotu divus mākslas šedevrus – Ravēla mūziku un Bodlēra dzeju.

Artu Arnicāni sazvanu Cīrihē, kur mūziķe strādā jau vairākus gadus, un mūsu sarunu tikai pa brīdim patraucē mākslinieces mājokļa jumtam pārlidojošās lidmašīnas.

"Latvijas koncertu" rīkotais "Rīgas festivāls" sola krāšņus muzikālus notikumus. Rīt, 7. jūnijā, ar košu džeza mūzikas koncertu Dzintaru koncertzālē festivālu atklās britu džeza vokālists, pianists un komponists Entonijs Strongs kopā ar Latvijas Radio bigbendu. 18. jūnijā Rīgas cirkā koncertizrādē "Nakts vēstules dejotājai" būs redzama viena no spilgtākajām Latvijas baleta māksliniecēm Elza Leimane. Koncertā piedalīsies Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš. Speciāli šai izrādei jaundarbu radījis komponists un ģitārists Matīss Čudars. 19. jūnijā Dzintaru koncertzālē festivālu grandiozi noslēgs "SHIPSEA. Simfoniskā gaismā". Koncertā tiks atskaņota Shipsea jeb dziedātāja, mūzikas un tekstu autora, producenta Jāņa Šipkēvica oriģinālmūzika, populārākie skaņdarbi no Shipsea albumiem "Apgaismo mani" un "Lielās cerības".

Savukārt pirmdien, 9. jūnijā, "Rīgas festivāls" aicinās doties uz Melngalvju namu baudīt īpaši emocionālu programmu "Gundars Āboliņš un Arta Arnicāne. Bodlērs un Ravēls". Svinot komponista Morisa Ravēla 150. jubileju, Šveicē dzīvojošā latviešu pianiste Arta Arnicāne, daudzu starptautisku konkursu laureāte un īstena Ravēla mūzikas lietpratēja, apvienojusies ar vienu no mūsu izcilākajiem aktieriem Gundaru Āboliņu, lai nepārspētā skaņu burvja klaviermūzikas šedevrus sabalsotu ar radniecīgo un dumpiniecisko 19. gadsimta ietekmīgākā franču dzejnieka Šarla Bodlēra dzeju.

Arta Arnicāne studējusi pie ievērojamiem mūziķiem – profesoriem Teofīla Biķa un Sergeja Osokina Latvijā, pie Normas Fišeres Anglijā un pie Homero Frančeša Šveicē. Ar izcilību absolvēta Latvijas Mūzikas akadēmija, Skotijas Karaliskā konservatorija un Cīrihes Mākslu universitāte, kopumā iegūstot četrus atskaņotājmākslas maģistra grādus un studiju cikla noslēgumā Cīrihē tiem pievienojot Mūzikas pedagoģijas maģistra diplomu. Patlaban Arta pasniedz klavierspēli jaunajiem talantiem Cīrihes Mūzikas konservatorijā, kur sevi dēvē par "hobija" pedagogu, jo viņas galvenā profesija ir koncertējoša pianiste.

Sešpadsmit izpildītājmākslas konkursu laureāte un neskaitāmu speciālbalvu ieguvēja Arta Arnicāne īpaši spilgti sevi pieteica 2010. gadā, iegūstot augstākās godalgas pianistu konkursos Šveicē, Anglijā, Polijā un Spānijā.

Vēl pēc gada pianiste kļuva par starptautiskā konkursa "Prāgas pavasaris" uzvarētāju, kam sekoja virkne piedāvājumu uzstāties Čehijas un Šveices pilsētās rīkotajos koncertos un festivālos.

Solistes repertuārā ievērojama vieta pieder V. A. Mocarta un M. Ravēla opusiem, kas mākslinieces izpildījumā guvuši īpašu klausītāju atzinību. Meistarīgo muzicēšanu uz laikmetīgajām klavierēm Arta apvieno ar senlaicīgo āmuriņu klavieru spēli, iedzīvinot autentiskā skanējumā Vīnes klasiķu un agrīnā romantisma mūziku. Mocarta klavierkoncerta atskaņojums uz āmuriņu klavierēm Mazās ģildes zālē Rīgā, "Collegium Musicum" pavadījumā tika nominēts 2013. gada Lielajai mūzikas balvai.

Uzstājusies ar pasaulē atzītiem orķestriem ievērojamās koncertzālēs Latvijā, Šveicē, Čehijā, Anglijā un Dienvidamerikā, ieskaitot slaveno "Teatro Colon" Buenosairesā.

Nākat no mūziķu ģimenes. Kādus instrumentus spēlēja vecāki?

A. Arnicāne: Gan spēlēja, gan vēl aizvien spēlē, arvien ir aktīvi savās profesijās, neskatoties uz gadiem. Mana mamma Nora Lūse darbojās kā pianiste, soliste un kamermūziķe un galvenokārt kā pedagoģe un lieliska organizatore. Pirms četrpadsmit gadiem viņa nodibināja Rīgas Starptautisko jauno pianistu konkursu. Mans tētis Andris Arnicāns jaunībā bija ārkārtīgi aktīvs un atzīts solists, kā fagotists iesaistījās vairākos orķestros, muzicējis arī pasaulē, ļoti daudzus gadus bijis LNSO pirmais fagotists, arī aktīvs pedagogs līdz šim brīdim.