Man liekas, ka tieši tas mums jādara – jāatskaņo Šostakovičs un Prokofjevs.

19. maijā Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un tā galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Tarmo Peltokoski noslēdz savu pirmo kopīgo sezonu, kas ir arī orķestra 97. sezona. 

Koncerta programmā orķestris iekļāvis divu izcilu 20. gs. simfoniķu darbus. Riharda Štrausa bagātais radošais mūžs, savām acīm pieredzot iepriekšējā gadsimta vēstures spilgtākos un traģiskākos notikumus, rezultējies "Četrās pēdējās dziesmās" ar Hermaņa Heses un Jozefa fon Eihendorfa dzeju. Savukārt Dmitrija Šostakoviča Desmitā simfonija, tāpat kā visa komponista daiļrade, vienmēr bijis noslēpumains un dziļi simbolisks gan politisku, gan iekšēju pārdzīvojumu spogulis, kas aktuāls arī šodienas sociālpolitiskajā ainā.