Tas bija liels pārsteigums. Tiklīdz Austrālijā pirmoreiz savu kāju spēra balerīna Elvīra Rone, viņai nekavējoties tika pasniegta vēstule. No kā? Šeit taču viņu neviens nepazīst. No 1934. gada pavasara līdz 1935. gada vasarai viņa bija viesizrādēs. Ar milzīgu ziņkāri Elvīra atvēra aploksni. Izrādījās, vēstules autors ir Latvijas konsulāta Austrālijā sekretārs Kārlis Nīcis, kurš ļoti vēlējās ar Elvīru tikties. Viņiem gan būtu par ko parunāt, jo abi savulaik bijuši Latvijas Operas zvaigznes, bet abu talants nebija novērtēts. Tāpēc 20. gs. divdesmitajos gados viņi devās prom no Baltā nama, sapņojot par veiksmīgu karjeru pasaulē. Protams, katram bija savs grūts un piedzīvojumiem bagāts ceļš.

Mežsarga dēls no Viesītes

Kārlis Nīcis nāca no vienkāršas, bet darbīgas mežsarga ģimenes Viesītes pusē. Tajā bija vēl trīs bērni. Jau sešu gadu vecumā Kārlis kļuva par nozīmīgu palīgu saimniecībā – ganīja lopus un aitas. Dziedāšana Kārļa dzīvē ienāca vēl agrāk. Viņš vēlāk ar smaidu atminējās, ka nopietni sācis dziedāt ap ceturto vai piekto dzīves gadu, klusos svētdienas rītos, kad, sēžot blakus mātei un raugoties viņas dziesmu grāmatā, skanēja pātari. Mūzika atnāca dabiski – melodijas pašas “gāja galvā”, bez piespiešanas, bez skolotāja.