"Kultūrzīmes" pēta. Ko politiķi sola kultūrai?

Laikā, kad līdz 15. Saeimas vēlēšanām palicis pavisam nedaudz, "Kultūrzīmes" noskaidroja septiņu partiju politiķu pozīciju un iecerētos risinājumus dažos svarīgos kultūrpolitikas jautājumos. Atbilžu sniegšanai izvēlējāmies politiskās partijas, kam atbalsts SKDS sabiedriskās domas aptaujā septembrī pārsniedza 5%. Atbildes publicējam saīsināti, pilnā apjomā tās varat lasīt portālā "lasi.lv".

1.Kāda būs jūsu pārstāvētās partijas pozīcija un risinājumi kultūras darbinieku algu paaugstināšanas jautājumā?

2.Kāda būs jūsu rīcība profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā Latvijas reģionos?

3.Kādi būs jūsu pārstāvētās partijas piedāvātie risinājumi kultūras objektu aizsardzībā militāras krīzes gadījumā?

4.Kāda būs jūsu attieksme pret nepieciešamību stiprināt Latgales vēstniecību "Gors", pastiprinot valsts lomu un pieņemot atbalstošu likumu?

5.Kādus pasākumus īstenosiet Vispārējo dziesmu un deju svētku pastāvēšanas un attīstības nodrošināšanā?

6.Kāda būs jūsu pārstāvētās partijas pozīcija pret Rīgas koncertzāles projekta realizāciju un pārējo lielo kultūras infrastruktūras objektu iecerēm?

"Apvienotais saraksts"

Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

Foto: Paula Čurkste/LETA / LETA

1. Pozīcija ir skaidra, kultūras darbiniekiem ir jāsaņem adekvāts atalgojums, jo viņi ir tie, kas veido mūsu sabiedrības garīgo un intelektuālo pamatu. Mūsu programmā ir skaidri definēts mērķis pilnveidot radošo personu likuma regulējumu. Tāpat ieviesīsim vienotu atalgojuma modeli amatierkolektīvu vadītājiem. Neapšaubāmi, ir svarīgi stiprināt citu kultūras darbinieku atalgojumu, it sevišķi muzeja darbinieku un bibliotekāru. To varētu izdarīt, taču būtu nepieciešams izprast, cik liels finansējums tam nepieciešams, kādā veidā tiek gradētas darbinieku algas, vai ir citas alternatīvas darbinieku nodarbinātībā un sistēmas sakārtošanā.

2. Lai nodrošinātu kultūras pieejamību reģionos, plānojam īstenot mērķtiecīgus projektu konkursus pašvaldībām. Valsts finansiāli atbalstīs tās pašvaldības, kuras aktīvi strādā pie tā, lai bērniem, jauniešiem un ģimenēm ārpus galvaspilsētas būtu pieejama augstvērtīga profesionālā vai amatieru māksla, tādējādi veicinot vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem.

3. Krīzes situācijās primāri ir jārūpējas par cilvēku un valsts dārgumu drošību. Prioritāri ir nepieciešams saprast, kādā veidā Latvija var digitalizēt kultūrvēsturiskās liecības un glabāt tās drošā vidē. Tas būtu vienkārši un prioritāri izdarāms. Tieši tāpat kā mēs izglītības sistēmā no pirmsskolas vecuma ieviešam obligātu civilās aizsardzības un krīzes situāciju prasmju apguvi ar skaidriem rīcības algoritmiem apdraudējuma gadījumos, šādai centralizētai, algoritmizētai un izglītojošai pieejai ir jābūt arī attiecībā uz nacionālā kultūras mantojuma un infrastruktūras aizsardzību.

4. Jau šobrīd Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir apstiprināts "Gora" likumprojekts, plānots, ka jau šajā Saeimā likumprojekts tiks pieņemts otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā. Tas būs nozīmīgs solis Latgales kultūrtelpas un reģionālās nozīmes stiprināšanā, neļaujot "trešajām" pusēm iejaukties kultūras procesos.

5. Izveidosim un nodrošināsim vienotu atalgojuma modeli amatierkolektīvu vadītājiem (Igaunijas modelis), kas garantēs, ka šī tradīcija tiks nodota nākamajām paaudzēm ar augstu kvalitāti un motivētiem profesionāļiem priekšgalā.

6. Jebkuram lēmumam ir jābūt izsvērtam. Jau šobrīd ir pieņemts Rīgas koncertzāles likums, skaidri definējot principus, kā šis projekts tiks īstenots. Mūsu prioritāte ir sabalansēta attīstība, atbalstām kultūras infrastruktūras projektus reģionos un mērķtiecīgus projektu konkursus pašvaldībām. Mums ir jānodrošina, ka lielie projekti galvaspilsētā neatņem bāzes finansējumu reģionālajai kultūras pieejamībai, jauniešu iniciatīvām un amatierkolektīviem.

"Progresīvie"

Agnese Lāce, bijusī kultūras ministre, partijas

Foto: Ieva Leiniša/LETA / LETA

1. Darbs pie taisnīgāka atalgojuma jau sākts – palielināts Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju un profesionālo kolektīvu mākslinieku atalgojums, panākta autoratlīdzību saglabāšana trīs gadus, nosargātas izdienas pensijas. Papildu trīs miljoni eiro piešķirti atmiņas institūcijām, daļu no tiem novirzot strādājošo algām. Taču ar to nepietiek. Uzsākām darbu pie kultūras nozares atlīdzības sistēmas reformas, lai noteiktu taisnīgu algu, kas ir piesaistīta vidējai algai sabiedriskajā sektorā, kā arī lai izstrādātu vadlīnijas atalgojuma noteikšanai pašvaldībās, VKKF un ES fondu projektos.

2. Jāstiprina programma "Latvijas skolas soma", tās finansējumam jāaug. Ieviesīsim programmu "Kultūra tuvāk mājām", novirzot reģioniem specifisku finansējumu un iesaistot vietējos māksliniekus. VKKF konkursos vērtēsim reģionālo pārklājumu. Jaunajā ES budžetā kā vienu no prioritātēm noteiksim jaunu kultūras pakalpojumu izveidi reģionos.

3. Mūsu vadībā apstiprināts plāns kultūras nozares rīcībai krīzes situācijās, kultūras nozare iekļauta mācībās "Namejs" un paveikts sagatavošanas darbs, lai Latvija pievienotos 1954. gada Hāgas konvencijas Otrajam protokolam par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta laikā. Kultūras nozare sagatavota praktiskai rīcībai krīzēs, rīkojot starptautiskas mācības, un šo gatavību turpināsim stiprināt. Kultūras objektiem būs krīzes plāni, vērtību uzskaite un digitalizācija, drošas pārvietošanas kārtība un regulāras mācības.

4. Asi iestājāmies pret Rēzeknes pašvaldības patvaļu un nacionālās drošības apdraudējuma mēģinājumiem, akcentējām "Gora" publisko pieejamību un nacionālo nozīmi kultūrā, reģionālajā attīstībā un sabiedrības drošībā. Tika sagatavots likumprojekts Latgales vēstniecības "Gors" aizsardzībai un iesniegts Saeimā. Šobrīd apstiprināšanai tiek virzīts likumprojekts ar vājāku valsts līdzdalību, taču mūsu ieskatā valsts līdzdalība "Gora" pārvaldībā ir jāstiprina, lai turpinātu nodrošināt publisku pieejamību, stabilu līdzfinansējumu un ilgtspējīgu darbību.

5. Turpināsim ilgtspējīgu atalgojuma principu ieviešanu. Izveidosim vienotu Dziesmu un deju svētku biroju, lai mazinātu birokrātiju, noteiktu skaidru atbildību un saimnieciski ieguldītu svētkiem pieejamos valsts līdzekļus.

6. Atbalstām Nacionālās akustiskās koncertzāles "Rīgas filharmonija" īstenošanu – panācām īpaša likuma pieņemšanu, kā arī nodrošinājām projektēšanas darbus. Turpināsim cīnīties par finansējumu projekta realizēšanai. Jau atdzimst "Arsenāls" ar laikmetīgās mākslas kolekciju, noslēgsies būvdarbi Lielajā ģildē. ES fondu jaunajā plānošanas periodā prioritizēsim Nacionālā arhīva attīstību un ieguldījumus vēsturiskā mantojuma atjaunošanā, priekšroku dodot esošo ēku atjaunošanai, nevis dārgām jaunbūvēm.

Nacionālā apvienība

Nauris Puntulis, kultūras ministrs.

Foto: Kaspars Krafts/LETA / LETA

1. NA vadot kultūras nozari, regulāri tika prasīti un panākti līdzekļi algu palielinājumam. Pēdējos trijos gados nozare ir novārdzināta un saskārusies ar būtisku budžeta samazinājumu, kas nav ļāvis domāt par darbinieku atalgojuma jautājumu situācijā, kad lielākā daļa atalgojuma kultūras resora iestādēs jau tā ir krietni zem darba tirgū esošā līmeņa. Pēdējo reizi būtiski atalgojums kultūras iestādēs paaugstināts pirms vairākiem gadiem, kad biju kultūras ministra amatā. Arī turpmāk iestāsimies par kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti, tostarp rosināsim veidot atalgojuma modeli līdzīgi kā Igaunijā, kur noteikta minimālā summa, ko var saņemt kultūras darbinieks. Šīs valdības laikā kā vienu no savām prioritātēm nosaucu arī atalgojuma reformas pabeigšanu Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem. Esmu gandarīts, ka šīs reformas īstenošana ir iekļauta apstiprinātajā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā, un šīs izmaiņas jau nodotas saskaņošanai un virzās tikt īstenotas.

2. NA vienmēr atbalstījusi un turpinās atbalstīt reģionālo kultūras iestāžu tīklu, nacionālo kino un kultūras satura digitalizāciju. Būtiski, ka NA vadībā pieņemts Kultūras centru likums, kas nebija pieņemts 20 gadus, – tas palīdzēs nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Tāpat NA turpinās projekta "Latvijas skolas soma" īstenošanu, dodot ikvienam bērnam, arī no attāliem reģioniem, iespēju klātienē pieredzēt profesionālo mākslu un kultūru.

3. Valdībā nupat atbalstīts likumprojekts, kas paredz, kā bruņota konflikta gadījumā tiks aizsargātas kultūras vērtības saskaņā ar Hāgas konvencijas Otro protokolu. Tāpat Kultūras ministrija kā viena no pirmajām ministrijām izveidojusi rīcības vadlīnijas kultūras institūcijām, kā rīkoties šūnu apraides laikā par gaisa telpas (dronu) apdraudējumu.

4. Pēc mana kā kultūras ministra uzdevuma sagatavots "Gora" likumprojekts, rodot risinājumu koncertzāles nākotnes darbības modelim, kas veiksmīgi nodrošinātu latviskās un latgaliskās identitātes saglabāšanu un attīstību. Veikts plašs darbs, iesaistot pašvaldību un koncertzāles vadību, un nu likumprojekts tiek skatīts Saeimā.

5. Kultūras ministrijā jau sagatavots un apstiprināts Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstības un saglabāšanas plāns, tā nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos svētkiem, valdībā noteikts paaugstināt kolektīvu vadītāju atalgojumu un izveidot vienotu svētku organizatorisko biroju, kas gādās par labāko pieredžu pārmantojamību no svētkiem uz svētkiem.

6. Šogad Saeima beidzot pieņēma likumu par Nacionālās koncertzāles izveidi. Man ir milzīgs gandarījums, ka ir izdevies izkustināt jautājumu, kas nebija risināts vairāk nekā 30 gadus. Kultūras būves ir jāturpina celt un atjaunot, vienlaikus katrs solis ir uzmanīgi jāplāno, ņemot vērā ierobežoto finansējumu.

"Suverēnā vara" / Apvienība "Jaunlatvieši"

Uldis Vanags, Latvijas Nacionālā arhīva nodaļas vadītājs.

Foto: Publicitātes / LETA

1. Ievērojot to, ka kultūra ir jebkuras nācijas eksistences pamats, esošo sistēmu, kurā kultūra tiek finansēta pēc atlikuma principa, uzskatām par nepieņemamu. Kaut arī valsts nevar iejaukties kultūras nozares komerciālajos darījumos privātajā sektorā, tomēr tai ir jāatrod līdzekļi, lai nodrošinātu valsts finansējumu atlīdzībām valsts finansētajās nozarēs darba vietās, kas vismaz sasniegtu valsts vidējo atalgojuma līmeni, bet nepieciešamības gadījumā nosegtu arī objektīvos izdevumus tur, kur tie ir augstāki. Viens no risinājumiem ir balstīts principā, kas paredz skatījumu uz valsti kā vienotu organismu, atsakoties no pieņemtā strikti nodalītās ministriju kompetences modeļa. Attiecīgi kultūrizglītības jomā finansējums tiktu aprēķināts, izejot no izglītības vajadzībām, digitālo sistēmu attīstības jautājumos – no valsts digitālās vides attīstības vajadzībām, bet krīžu pārvaldības un drošības jautājumos – no valsts aizsardzības vajadzībām, finansējumu paredzot un piešķirot no attiecīgajiem budžetiem mērķdotāciju veidā. Tas dotu iespēju kultūras nozares specifisko finansējumu novirzīt tā tiešajam mērķim – kultūras attīstībai, tostarp atalgojuma celšanai. Valsts budžets ir ierobežots apjomā un kultūras nozares finansējumu var atrast, vienīgi strikti balansējot kultūras nozares finanšu pieaugumu ar citu nozaru finanšu pieaugumu (palielinot pieaugumu kultūras nozarē, citās nozarēs pieaugums būs mazāks, bet Latvija nav no tām valstīm, kas var naudu piedrukāt klāt).

2. Lielākais šķērslis profesionālās mākslas pieejamībai reģionos ir mobilitātes trūkums un mākslīgi administratīvie šķēršļi šīs mobilitātes jautājumu risināšanai. Ir jāparedz, ka vietējās kopienas var izvēlēties un pieprasīt noteiktu finansējuma apjomu un tehnisko atbalstu (piemēram, autobusus), lai nodrošinātu iespēju apmeklēt esošos kultūras centrus vai profesionālās mākslas performances ārpus tiem. Latvijas reģionu zemais iedzīvotāju blīvums un negatīvā demogrāfija šobrīd nepieļauj citus risinājumus, ja netiek izmantotas pastarpinātas metodes, piemēram, translētu izrāžu vai koncertu izrā-
dīšana vietējos kultūras namos, kas būtībā ir tikai surogāts. Būtisks šķērslis jaunu kultūras centru izveidei ir nepietiekamā tūrisma infrastruktūra, kas neparedz liela klientu daudzuma izvietošanu un apkalpošanu pat esošajos kultūras centros (tam par iemeslu ir nepārdomātā un kaitnieciskā nodokļu politika).

3. Tas ir komplekss jautājums. Atbildot īsumā, tas jābalsta integrētā valsts aizsardzības modelī, kura pamatā ir Zemessardze, kuras uzdevums pamatā ir savu lokālo uzdevumu veikšana, nevis kalpošana par lielgabalu gaļu.

4. Vispirms ir nepieciešama pilnvērtīga informācija par situāciju. Ja pamatā ir objektīvi iemesli – ir nepieciešama valsts intervence. Ja pamatā ir absurds tiesiskais regulējums, kas kavē normālu "Gora" darbību, vispirms ir jāmaina tas. Diemžēl, neesot valdībā, pieeja pilnvērtīgai informācijai mums ir liegta.

5. Atgriezīsimies pie pozīcijas, ka Vispārējie dziesmu un deju svētki vispirms ir pašu dalībnieku un visu Latvijas nodokļu maksātāju svētki, kuru pastāvēšanai mēs esam maksājuši četrus gadus, un komerciālais ieņēmums ir tikai gadījuma rakstura. Dziesmu un deju svētki ir Latvijas identitātes elements, kura uzturēšanai finansējums ir jāpiešķir prioritāri, paralēli sekojot, lai tas netiktu izmantots nelietīgi.

6. Pret šo jomu mēs izturamies piesardzīgi. Būvniecības nozares hipertrofētais atbalsts ne vienmēr sakrīt ar nacionālajām interesēm ārpus nepieciešamības nodrošināt iespaidīgu naudas apgrozījumu un ES fondu piesaisti. Šajā finansiālajā situācijā, kādā šobrīd ir Latvija, prioritārs ir cilvēkresursu jautājums. Šobrīd KM finansējums nenodrošina arī esošās infrastruktūras uzturēšanu un praktiski nolietoto infrastruktūras objektu remontu (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Nacionālais arhīvs, reģionālie muzeji). Būtu nepieciešama struktūras revīzija, nulles budžeta aprēķināšana un tikai tad var sākt plānot nākotnes uzlabojumus.

Zaļo un zemnieku savienība

Līga Kļaviņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietniece.

Foto: Zane Bitere/LETA / LETA

1. Esam skaidri apņēmušies nodrošināt stabilu atalgojuma pieaugumu kultūras nozarē nodarbinātajiem. Kultūras darbinieku atalgojumu nedrīkst palielināt tikai atsevišķu budžeta gadu ietvaros – nepieciešams prognozējams, vairāku gadu finansējuma pieauguma modelis.

Mūsu mērķis ir pakāpeniski mazināt atalgojuma atšķirības gan starp kultūras un citām publiskā sektora nozarēm, gan starp valsts un pašvaldību kultūras iestādēs strādājošajiem. Īpaša uzmanība jāpievērš zemāk atalgotajiem nozares darbiniekiem, kā arī profesionāļu noturēšanai reģionos. Vienlaikus stiprināms Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums un radošo personu sociālā aizsardzība, lai kultūras finansējums nodrošinātu ne tikai projektu īstenošanu, bet arī cilvēka cienīgu atlīdzību par profesionālu darbu.

2. Dzīvesvieta nedrīkst noteikt cilvēka iespējas piekļūt kvalitatīvai profesionālajai mākslai. ZZS programmā profesionālās mākslas pieejamība Latvijas reģionos noteikta kā atsevišķa prioritāte.

Stiprināsim reģionālo koncertzāļu, teātru, muzeju, bibliotēku un kultūras centru darbību, paredzot stabilāku valsts līdzdalību profesionālās kultūras satura nodrošināšanā. Attīstīsim profesionālo kolektīvu viesizrādes un koncertus reģionos, kā arī programmu "Latvijas skolas soma", paplašinot tās pieejamību jaunām mērķa grupām.

Īpaša nozīme ir reģionālajām koncertzālēm – tostarp Latgales vēstniecībai "Gors", "Lielajam dzintaram" un Vidzemes koncertzālei –, kas nav tikai ēkas, bet profesionālās kultūras centri un būtiska reģionu attīstības infrastruktūra. ZZS programmā atsevišķi paredzēta arī bibliotēku un kultūras namu noturības stiprināšana.

3. Kultūras mantojuma aizsardzība ir daļa no valsts drošības un nacionālās identitātes aizsardzības. ZZS programmā paredzēta civilās aizsardzības modernizācija, materiālo rezervju un krīzes krājumu nodrošināšana, kā arī sakrālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana.

Atbalstām kultūras mantojuma aizsardzības un glābšanas plānu praktisku ieviešanu katrā valsts un pašvaldību kultūras institūcijā. Nepieciešama kultūras vērtību prioritizēšana un uzskaite, evakuācijas un drošas glabāšanas plāni, digitālo kopiju veidošana, ugunsdrošības un rezerves elektroapgādes risinājumi, kā arī regulā-
ras darbinieku apmācības sadarbībā ar civilās aizsardzības dienestiem. Latvijā jau ir apstiprināts Kultūras mantojuma aizsardzības un glābšanas plāns krīzes situācijām; nākamais uzdevums ir panākt, lai tas būtu praktiski īstenojams un tam būtu ieplānots nepieciešamais finansējums valsts budžetā.

4. ZZS atbalsta Latgales vēstniecības "Gors" stiprināšanu, valsts līdzdalības palielināšanu un tam nepieciešamo speciālo tiesisko regulējumu. Tas ir tieši ierakstīts ZZS 2026.–2030. gada programmā: profesionālās mākslas pieejamība Latvijas reģionos, tostarp "Gora" attīstības stiprināšana ar valsts līdzdalību.

Latgales vēstniecība "Gors" ir stratēģiski nozīmīga ne tikai Rēzeknei, bet visai Latgalei un Latvijas kultūrtelpai. Tāpēc tās profesionālās darbības nepārtrauktība nedrīkst būt atkarīga tikai no vienas pašvaldības finansiālās situācijas vai īstermiņa politiskiem lēmumiem. ZZS atbalsta likuma pieņemšanu, kas aizsargā "Gora" pamatfunkciju un paredz skaidru valsts iesaisti tā ilgtspējīgā darbībā.

5. ZZS atbalstīs stabilu finansējumu koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un citu svētku tradīcijā iesaistīto kolektīvu darbībai, kolektīvu vadītāju atalgojumam, repertuāra sagatavošanai un metodiskajam darbam. Īpaša uzmanība jāpievērš kolektīvu saglabāšanai reģionos, kur demogrāfisko pārmaiņu dēļ tradīcijas nepārtrauktība ir visvairāk apdraudēta. Atbalstīsim arī svētkiem nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanu un savlaicīgu finansēšanas modeli, lai katrs nākamais svētku cikls nebūtu jāsāk ar diskusiju par pamatvajadzību finansēšanu.

6. ZZS atbalsta modernas, starptautiska līmeņa akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā, taču projekta īstenošanai jābūt finansiāli pamatotai, profesionāli sagatavotai un ar skaidru finansēšanas, būvniecības un turpmākās uzturēšanas modeli. Vienlaikus Rīgas koncertzāle nedrīkst nozīmēt pārējās Latvijas kultūras infrastruktūras atstāšanu novārtā. Līdztekus jauniem lielajiem projektiem jānodrošina finansējums esošās infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai – Latvijas Nacionālajai operai un baletam, muzejiem, teātriem, bibliotēkām, reģionālajām koncertzālēm un kultūras namiem.

"Latvija pirmajā vietā"

Līga Krapāne, LPV kultūras ministra amata kandidāte

Foto: Zane Bitere/LETA / LETA

1. Kultūras darbinieku algas caurmērā ir krietni zemākas nekā algu vidējais līmenis valstī. Jau vairākus gadus šīs šķēres palielinās, šobrīd sasniedzot jau gandrīz 500 eiro mēnesī. Šāda situācija nedrīkst turpināties, jo dzīves dārdzība pieaug. Līdz ar to "LPV" priekšlikums ir – pirmkārt, likumā noteikt konkrētu procentu no IKP, kas ik gadu budžetā tiktu atvēlēts kultūrai. Otrkārt, mūsu partijas programmā ir punkts par Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanu no 25 līdz 10%. Tas nozīmē, ka ieņēmumi no UIN pieaugs, nevis kritīsies.

Tieši no UIN būtu jāparedz 10% demogrāfijas krīzes risināšanai un 10% kultūras jomai. Arī šis būtu jānostiprina likumā. Treškārt, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) tādā veidā, kādā tas ir pastāvējis līdz šim, vairs nevar pastāvēt. SIF neveido politiku, bet tikai administrē naudas sadali. SIF funkcijas ir jāpārdala starp Kultūras, Ārlietu un Labklājības ministrijām, likvidējot SIF administrāciju, kas gadā tērē līdz pat diviem miljoniem eiro. Arī šī nauda varētu tikt novirzīta kultūras darbinieku atalgojumam. Ceturtkārt, valstij ar daudz lielāku naudas ieguldījumu būtu jāpiedalās arī pašdarbības kolektīvu vadītāju atalgojumā, lai tas nebūtu tikai un vienīgi atkarīgs no pašvaldību iespējām.

2. Šis jautājums arī ir cieši saistīts ar pieejamo finansējumu, jo cilvēku nogādāšana no reģioniem uz vietām reģionu centros vai galvaspilsētā mākslas pieejamības veicināšanai vai otrādi ir cieši saistīta ar transporta izdevumiem, kas šobrīd sadārdzinās arī degvielas cenu kāpuma dēļ. Šis lielā mērā ir arī pašvaldības atbalsta jautājums, kas ne visām pašvaldībām ir pa spēkam. Ar katru gadu Rīga un Rīgai piegulošās pašvaldības kļūst bagātākas, bet tās pašvaldības, kas atrodas tālāk no Rīgas, ir mazapdzīvotas, ar mazāku vidējo algu un ar lielu teritoriju, kļūst nabadzīgākas un tām reizēm grūtāk izpildīt savas funkcijas un sniegt līdzvērtīgus pakalpojumus. Tādēļ "LPV" grib palielināt pašvaldību ienākumu bāzi, un tas nozīmē to, ka mēs paredzam UIN samazināt un noteikt to 10% apmērā, kā jau minēts iepriekš. No šiem 10% puse – 5% – tiktu pašvaldību budžetā. Tā līdz šim nekad nav bijis. Tas veicinās arī to, ka pašvaldības vēlēsies, lai pie viņiem ir pēc iespējas vairāk uzņēmumu. Tieši ražojošu uzņēmumu. Te mēs saskatām divus pozitīvus aspektus. Pašvaldības kļūst proaktīvākas, un pašvaldību budžetos būs vairāk naudas dažādu funkciju veikšanai, tai skaitā kultūras pieejamības atbalstīšanai.

3. Jautājums par kultūras objektu aizsardzību militārās krīzes gadījumā nav tikai Kultūras ministrijas civilās aizsardzības jautājums, bet jārisina kopīgi ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Krīžu vadības centru. Ir pozitīvi, ka šī gada KM budžetā ir papildus piešķirti trīs miljoni eiro drošības pasākumu īstenošanai, tai skaitā kiberdrošībai. Tomēr šis jautājums nav skatāms atrauti no citiem atbildīgajiem resoriem. Manuprāt, KM ir jābūt detalizētam plānam par objektiem, kategorizējot tos, kā rīkoties ne tikai militāras krīzes gadījumos, bet arī citās krīzēs.

4. Valsts lomai Latgales vēstniecības "Gors" darbības stiprināšanā ir jābūt nozīmīgai, un par to ir jāpieņem atbalstošs likums, bet vienlaikus valsts lomai ir jābūt atbilstošai piešķirtā finansējuma apjomam. Ja proporcionāli valsts ieguldītu koncertzāles budžetā 2/3 no nepieciešamās summas un pašvaldība 1/3, tad valsts varētu diktēt repertuāra nosacījumus, bet, ja tā nav vai ir otrādi, tad pašvaldībai jāpaliek galavārdam par repertuāru un darbības plānošanu. Protams, uzņemoties arī atbildību par finanšu rezultātiem.

5. Pirmais un galvenais uzdevums ir palielināt valsts atbalstu pašdarbības kolektīviem un to vadītājiem. Otrkārt, Dziesmu svētki ir tradīcija, kas viennozīmīgi saglabājama ar tās virsmērķi – atspoguļot un nest sabiedrībā latviešu mūzikas un dejas unikalitāti un daudzveidību, kas cauri gadsimtiem uztur tautas garu un pašapziņu. Tādēļ nav pieļaujama nekāda šo svētku idejas korekcija, aizbildinoties ar citādā iekļaujošas sabiedrības elementiem. Diemžēl šādi mēģinājumi ir tikuši testēti vēl pavisam nesen Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Tas vienlaikus neizslēdz viesmākslinieku piedalīšanos proporcionāli limitētā skaitā, svētku programmās aicinot piedalīties primāri mūsu reģiona valstu dziedātājus, dejotājus un mūziķus. Tomēr svētku absolūtai dominantei jābūt izcilāko latviešu tautas dziesmu, deju un skaņdarbu esamībai svētku programmā, saglabājot vērtības, bez kurām šie svētki nebūtu svētki.

6. Patiesībā tas ir apkaunojoši, ka 35 gadus kopš neatkarības atgūšanas Latvijas galvaspilsētā Rīgā nav savas koncertzāles un sava laikmetīgās mākslas muzeja. Koncertzāle iecerēta Kongresu namā, pārbūvējot to. Bet atļaujiet man iebilst. Neviena pārbūvēta ēka nebūs tieši tāda, kāda nepieciešama kvalitatīvai un mūsdienīgai koncertzālei. Kā reiz man sacīja viens izcils latviešu pianists: "Ēkas akustika dzīvo ēkas arhitektūrā!" Tādēļ atļaujos apšaubīt to, ka padomju laika būve – Kongresu nams – var kļūt par akustikas pērli, pat izmantojot pašlaik esošās vismodernākās koncertzāles akustikai paredzētās iekārtas. Turklāt nams ir pilsētas centrā, kur automašīnu novietošana pasākumu laikā ir ļoti problemātiska jau šobrīd. Protams, projekta process jau ir uzņēmis savu gaitu un, visticamāk, pie esošās varas nomenklatūras tas turpināsies.

Par laikmetīgās mākslas muzeju. Šobrīd tam izvēlētā vieta Skanstē nav slikta, bet jautājums atkal atduras pret naudu, jo projekta izmaksas tiek lēstas 50 miljonu apmērā, kam noteikti būtu jāpiesaista arī privātā partnerība. Tas nenotiks ātri. Līdz ar to būtu vērts apsvērt ideju par šī muzeja pagaidu mājām "Arsenālā", kas teju tiks izremontēts un par tā pielietojumu pašlaik plašākas informācijas nav. Rīgas centrā ir vēl viena ēka, kas stāv tukša. Un tas ir bijušais Pasaules tirdzniecības centrs jeb iepriekš cekas māja.

"Jaunā Vienotība"

Dace Melbārde, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, bijusī kultūras ministre un izglītības un zinātnes ministre.

Foto: Zane Bitere/LETA / LETA

1. Iestāsimies par to, lai kultūrai nodrošinātu stabilu un prognozējamu daudzgadu bāzes finansējumu. Redzam, ka KM budžets kopš 2023. gada nomināli būtiski nemainās, bet tā īpatsvars valdības kopējos izdevumos samazinās – no 1,49% 2022. gadā līdz plānotajiem 1,08% 2028. gadā. Kultūras finansējuma stabilizācijai piedāvājam trīs soļu risinājumu: kultūras budžeta bāzes aizsardzība – bāze netiek izmantota kā ikgadējs konsolidācijas resurss, un atlīdzībai plānotais finansējums netiek mazināts citu prioritāšu dēļ; datos balstīta kultūrai nepieciešamās bāzes definēšana un aprēķins – tiek konceptuāli izstrādāts un apstiprināts kultūras pakalpojumu grozs visos līmeņos – no apdzīvotas vietas līdz nacionālajam līmenim –, kas garantē kultūras tiesības un pieejamību, aprēķinā tiek parādīts, cik reāli izmaksā konkrēta kultūras funkcija; indeksācija – iestāsimies par kultūras bāzes indeksāciju, izlīdzinot to pret valdības kopējiem izdevumiem, tostarp par konkurētspējīgu atalgojumu kultūras nozarē nodarbinātajiem. Jāpiebilst, ka šā uzdevuma izpildi ietekmēs vairāki ārējie faktori: ģeopolitiskā situācija, ekonomikas izaugsme, nākamās valdības prioritātes un spēja rast kompromisus iekšējo valdības izdevumu pārdalē un jaunu līdzekļu atrašanā u. c.

"Jaunā Vienotība" sagatavos koncepciju taisnīga atalgojuma noteikšanai kultūras nozarē, tostarp salīdzinot atalgojumu proporciju pret minimālo algu un ar citām radniecīgām nozarēm, t. sk. starptautiskajā mākslas tirgū jomās, kurās speciālistu pārrobežu mobilitāte ir realitāte. Kultūrizglītībā strādāsim pie tā, lai tiktu īstenots pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks laikposmam līdz 2030. gadam, kas tika pieņemts Evikas Siliņas valdības laikā.

2. Profesionālās mākslas pieejamība reģionos ir saistīta gan ar kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanu, gan ar mērķtiecīgu kultūras patērētāju izglītošanu un informēšanu. Kvalitatīva pakalpojuma veidošanai nodrošināsim atbalstu valsts un reģionālas nozīmes kultūras institūcijām, kas organizē profesionālās mākslas norises ārpus galvaspilsētas. Atbalstīsim Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu profesionālās mākslas pieejamībai reģionos, kā arī reģionālās kultūras programmas, kas konkursa kārtībā sniedz atbalstu arī profesionālās mākslas iniciatīvām. Tāpat regulārajos VKKF projektu konkursos pēc vienlīdzības principa ir atbalstāmi kvalitatīvi projekti, kas notiek dažādās Latvijas vietās. Turpināsim darbu pie profesionālās mākslas digitalizācijas un digitālajiem pakalpojumiem, paredzot plašākas iespējas profesionālās mākslas pieejamībai digitālajā formā. Sadarbojoties kultūras un izglītības nozarēm, paplašināsim "Latvijas skolas somas" piedāvājumu, piedāvājot izglītības programmas profesionālajā mākslā, t. sk. strādājot pie noturīgiem ieradumiem un labas gaumes veidošanas kultūras patēriņā. Meklēsim jaunus risinājumus kultūras patērētāju auditorijas palielināšanai (šobrīd regulārie kultūras patērētāji veido aptuveni 30% no Latvijas sabiedrības). Tajā skaitā veidosim mērķētu piedāvājumu Latvijas senioriem un cilvēkiem no sociāli mazaizsargātām grupām. Izveidosim Latvijas bērnu un jauniešu kultūrpolitiku. Sadarbībā ar Latvijas kultūras augstskolām īstenosim profesionālās pilnveides programmas reģionos nodarbinātajiem kultūras darbiniekiem.

3. Kultūras mantojuma aizsardzību iekļausim civilās aizsardzības plānos un mācībās. Apzināsim prioritārās vērtības, sagatavosim risku un evakuācijas plānus, drošas glabāšanas vietas un digitālās kopijas, nodrošināsim aprīkojumu un darbinieku apmācību. Pabeigsim Hāgas konvencijas Otrā protokola ratifikāciju Saeimā.

4. Atbalstām Latgales vēstniecības "Gors" likumprojektu. Vēlamies nodrošināt "Gora" darbības nepārtrauktību un nostiprināt to kā nacionālas nozīmes kultūras centru, kas īpaši rūpējas par Latgales unikālās kultūrtelpas un valodas saglabāšanu un bagātināšanu. Atbalstām lielāku valsts līdzdalību būtiskos "Gora" pārvaldības lēmumos un finansēšanā. Vienlaikus stingri norādām, ka politiska iejaukšanās "Gora" profesionālajā darbībā nav pieļaujama.

5. Apņemamies īstenot šādus uzdevumus: nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu svētku plānošanu un norisi 2028. un 2030. gadā, t. sk. laikus paredzot tam nepieciešamo finansējumu; stiprināt galvenos Dziesmu un deju svētku ilgtspējas faktorus: kultūrizglītību un tautas mākslas kustību; aktivizēt Dziesmu un deju svētku padomi, lai uzlabotu starpinstitūciju sadarbību, īpaši starp izglītības un kultūras nozarēm, kā arī nodrošinātu tradīcijas saglabāšanas rīcības plāna sagatavošanu un īstenošanu; piedāvāt labās gribas memorandu pašvaldībām par kopīgu apņemšanos nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu atalgojumu tautas mākslas kolektīvu vadītājiem.

6. Pabeigsim nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" būvniecību, veidosim "Arsenālu" par mūsdienīgu laikmetīgās mākslas centru, sadarbībā ar Rīgas domi atbalstīsim laikmetīgās mākslas muzeja izveidi Rīgā un sagatavosim turpmākās nacionālās kultūras infrastruktūras attīstības plānu.