Ja nu kādam vēl ir šaubas par latviešu veselīgajām attiecībām ar humoru, lieciet tās malā! Literatūrzinātniece Janīna Kursīte, piecus gadus pētījusi mūsu humoristiski satīrisko dzeju un par to nupat laidusi klajā biezum biezu grāmatu “Medus un etiķis”, atzīst – latviešiem ar humora izjūtu viss ir kārtībā.

Uz humoristiski satīriskās dzejas izpēti pamudinājis gan kovida pandēmijas drūmais laiks, gan trimdas vēsturnieks Uldis Ģērmanis, kas savulaik bija viens no tiem, kurš rakstīja par nepieciešamību pētīt arī humorliteratūras darbus, jo tiem mēdzot būt plašāka ietekme uz cilvēku prātiem nekā citiem žanriem. 

Par ģeniālu humordzejas pārstāvi viņš ir nosaucis Jāni Steiku un aicinājis beidzot saprast, ka nav “īstas” un “neīstas” dzejas. “Ir dzīva un nedzīva, interesanta un garlaicīga, ietekmīga un neietekmīga dzeja un raksti.”