Nesadzirdēt vienam otru jau nav tikai stāsts par ģimeni, īpaši pēdējos gados daudzkārt cits citu nesadzird ne kaimiņi, ne draugi, ne tautas, ne valstis…

Ļoti grūti spriest, vai tagad nedzirdēšana un neredzēšana notiek biežāk nekā citos gadsimtos un laikmetos, bet sajūta tiešām ir nomācoša. Iespējams, ka tā bijis arī agrāk, tikai par to nezinām, jo dzīvojam tieši pašlaik un kritizējam šo laiku; citu jau nepārzinām, neesam izjutuši, pieredzējuši. Kritika ir pamatota, jo bieži vien izturamies pārāk vaļīgi, pārāk krāšņās izpausmēs, kuras nereti ir liekas. Lai mainītu būtiskus uzstādījumus, zināma aktivitātes izpausme gan ir nepieciešama.

Sacelšanās gan ne vienmēr nes pozitīvas pārmaiņas, turklāt vēsturē dažkārt tās tikušas provocētas.

Sociālas dumpinieciskas izpausmes? Tiesa, šajā laikā grūti ir gan morāli, gan sociāli, gan ekonomiski, gan politiski. Padomju laikā mums jau nebija daudz izvēļu, iespējams, pa kādiem slepeniem ceļiem daži varēja censties pamest zemi un doties kur citur, bet lielākā daļa to laiku vienkārši izcieta.