Šajā nedēļā no 14. augusta līdz 5. septembrim Sv. Pētera baznīcā un Kongresu namā jau 28. reizi Rīgā skanēs Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls. 

Četrām koncertprogrammām izraudzīts stilistiski bagātīgs sakrālās mūzikas klāsts, ko veido itāļu vēlīnās renesanses vokālās polifonijas pērles ar to atskaņām mūsdienās, latviešu komponistu jaundarbi, skandināvu un franču kormūzikas lirika, igauņu mūsdienu klasiskās mūzikas virsotnes, kā arī kāds Latvijas pirmatskaņojums – pirmā pasija, kas pauž Budas mācību un mūzikā savieno Austrumu un Rietumu kultūru. 

Kā katru gadu, lūdzot pastāstīt par festivāla īpašajiem notikumiem, "Latvijas Avīze" sarunai aicināja diriģentu un festivāla māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo. Tiesa, mūsu sarunas publicēšanas dienā pirmais festivāla atklāšanas koncerts būs jau aizritējis, bet tas būs atstājis savu zīmi mūsu kultūrvēsturē, turklāt to joprojām var klausīties Latvijas Radio.

Kāds gaidāms šī gada Garīgās mūzikas festivāls?

M. Sirmais: Skatoties vēsturiskajā griezumā, liekas pavisam neticami, cik daudz laika jau pagājis, veidojot programmas un koncertus, pavadot no gada gadu.

2025. gadā civilizētā, vokālā pasaule atzīmē itāļu vēlās renesanses komponista Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas 500. jubileju. Neatkarīgi no tā, ka mūsu profesionālajai kultūrai ir daudz, daudz īsāka vēsture nekā Itālijā, šo faktu nedrīkstam palaist garām arī Latvijā, jo kā Eiropas kultūrai piederīgie, kā jebkurš izglītots cilvēks, esam mācījušies par renesanses laiku, par Palestrīnas fenomenu.