Piektdien, 2. februārī, Valmieras teātra Apaļajā zālē gaidāma pirmizrāde režisora Henrija Arāja iestudētajai dramaturģes Justīnes Kļavas melodrāmai "Konsuela Sent-Ekziperī". 

Režisors kopā ar radošo komandu – scenogrāfu Adriānu Tomu Kulpi, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu, kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu, horeogrāfi Lindu Mīļo, komponistu Platonu Buravicki un aktieriem – skatītājiem atklās to, kā Argentīnas revolūcijas priekšvakarā jauna Dienvidamerikas indiāņu izcelsmes atraitne saderinājās ar rakstnieku un lidotāju, grāfu Antuānu de Sent-Ekziperī, "lai kopā ar viņu pārceltos uz Āfriku un ļautos piedzīvojuma vilinājumam, tomēr jau pavisam drīz saprotot, ka īsta mīlestība dzīvē un literatūrā ir divas pilnīgi pretējas lietas".

"Latvijas Avīze" uzrunāja jauno režisoru Henriju Arāju, jautājot par iestudējumu un tā izraisītajām pārdomām.

Kādēļ vēlējāties iestudēt stāstu par Konsuelu Sent-Ekziperī?

H. Arājs: Tēma par divu cilvēku attiecībām man ir ļoti tuva, uzrunāja arī tēma par atvainošanās vēstuli. Vēlējos uztaisīt izrādi kā atvainošanās vēstuli ikvienai sievietei, kura dzīvojusi kopā ar mākslinieku, rakstnieku vai lidotāju.