17. maijā Liepājas teātra kolektīvs kopā ar skatītājiem svinēs aktiera Ģirta Krūmiņa jubileju ar izrādi "Vientuļās planētas sala". 

Skatītājiem un jubilāra draugiem jau 41. reizi būs iespēja pieredzēt personīgu stāstu par aktiera šķiršanās pieredzi, šķietami nebeidzamās karantīnas pārdzīvošanu un apjausmu par milzīgo pasauli, no kuras pa mazo logu redzams vien neliels fragments. 

Iestudējumā, kas veidots kā monoizrāde ar "stand-up" elementiem, Ģirts Krūmiņš realizē savus sapņus un nospēlē kaut ko no agrāk tā arī nenospēlētā – par aktieri, kurš bija nolēmis pamest skatuvi: "Beigt savu karjeru un doties ilgā ceļojumā uz vietām, kurās nekad iepriekš nav būts. Katram no mums pienāk brīdis, kurā sevi meklējam un atrodam no jauna, pa ceļam nokļūstot visneparedzamākajās situācijās."

"Latvijas Avīzes" saruna ar jubilāru notika divās daļās, pirmā – mēģinājumu starplaikā pastaigā Liepājā gar jūru, bet otra – Kuldīgas vecpilsētas ieliņās, kur nupat bija aizsākuši vērties ceriņziedu čemuri, ziedēja ievas, ābeles un ķirši. Abu sarunu laikā pār aktieri spīdēja saule, bija brīnišķīgs laiks un Ģirts Krūmiņš vairākkārt sirsnīgi uzsvēra, ka izmantojot katru iespēju, lai ietu ārā un staigātu, jo "šobrīd ir tik skaisti"! Runājām par izdzīvoto un atmiņām, jo "teātris ir forma, kas vislabāk palīdz izteikt atmiņas vērtību, savukārt atmiņa ir vienīgā vieta, kur teātris patiesi dzīvo ārpus tiešā izrādes norises laika".

Liepājas teātra jaunāko iestudējumu "2401 objekts", kurā tēlojat galveno lomu, veidoja viena no jaunajiem talantiem, režisore Endīne Bērziņa, vai mēģinājumu darbā jutāt kādu paaudžu atšķirību?

Ģ. Krūmiņš: Neskatoties uz to, ka tā tiešām ir cita paaudze, absolūti jutāmies kā uz viena viļņa, tāpēc jau varējām sastrādāties. Endīne Bērziņa ir režisore, ar kuru ļoti interesanti strādāt, viens otru pilnībā sapratām, tiesa, bija dažas lietas, ko, iespējams, uztvērām citādāk, bet tās likās nebūtiskas, galvenajās līnijās valdīja pilnīga sapratne, pat nebija domas par vecuma atšķirību, par šo jautājumu pat neiedomājos. Augstu vērtēju arī savus skatuves partnerus Karīnu Tatarinovu un Kārli Artejevu.

Izrāde "2401 objekts", kas nosaukta par iegūtā zaudējuma pētījumu, stāsta par reālu notikumu, kad varonim pēc operācijas galvā zudusi ilgstošā atmiņa un viņš labi atceras savu jaunību, miglaini arī pirmsoperācijas laiku, bet pārējais zudis, zudusi arī iespēja veidot jaunas atmiņas. Tas ir iestudējums par atmiņu vērtību, spēlēju Ģirtu, tēvu un pacientu H.M.

Esat nogājis garu profesionāla darba ceļu: no jauna aktiera laikiem Daugavpils teātra "Velnu" iestudējumā, tad kopš 1996. gada gari gadi Jaunajā Rīgas teātrī un nu – "Vientuļās planētas sala" un Liepājas teātris.