"Karš Ukrainā nozīmē, ka šobrīd pasaulē cīnās divas civilizācijas, un kinostudija "Cinevilla Films" ar šo filmu cenšas palīdzēt saprāta uzvarai," saka seriāla "Dumpis" režisors Andrejs Ēķis. 

"Krievijas totalitārais režīms ne ar ko neatšķiras no padomju laiku Kremļa, šajā ziņā nekas nav mainījies, bet traģisko neatbilstību starp ideoloģiskajiem lozungiem un nožēlojamo realitāti joprojām saskata varbūt tikai daži ideālisti. Vēsture rāda, ka Krievijas neierobežotā agresivitāte mēdz novest pie pussabrukšanas perioda, kura laikā var uzrasties spēcīgi cilvēki ar jaunām idejām un, iespējams, kaut ko arī mainīt. Filma "Dumpis" veltīta kam tādam, ko es nekad vairs nevēlētos piedzīvot," viņš teic.

Filma septiņās sērijās rāda drūmu Brežņeva laika stagnāciju, komunālā dzīvokļa sadzīvi Rīgā, padomju nomenklatūras visatļautību gan militārajā sistēmā, gan ārpus tās un pretstatā galvenā varoņa aizrautīgi donkihotisko cīņu par cilvēka tiesībām un brīvībām. 

Filmā izmantoti gan īsti Latvijas armijas karakuģi Rīgā un Liepājā, gan ledlauzis "Foros" Rīgas ostā. Laimējies tikt īstā komunālā dzīvoklī vēl pirms tā remonta. Ar ukraiņu scenāristu Vitāliju Dokalenko, izteikti nacionāli noskaņotu cilvēku, kas bijis arī Ukrainas valsts televīzijas ģenerāldirektors, Ēķis sadarbojies jau trīs filmās. Kad pirmajā sērijā latviešu vīra dzīvoklī ievieto no Krievijas iebraukušo militāristu Špaginu, tieši Dokalenko noteicis, ka Špagins tiešā tekstā saucams par okupantu, tā restaurējot jau kādu mazliet piemirstu sajūtu.