Konflikts Tuvajos Austrumos strauji ietekmējis procesus visā pasaulē, arī Latvijā, lauksaimniekus tiešā veidā skarot jau sējas darbu pašā sākumā. Degvielas, īpaši dīzeļdegvielas sadārdzinājums ne vienam vien liek domāt, vai un kā turpināt saimniekošanu. Izskan brīdinājumi par pārtikas cenu sadārdzinājumu un strauju inflācijas pieaugumu. To, kāda ir situācija un tās potenciālā attīstība, skaidro "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kā dīzeļdegvielas cenu kāpums un iespējamais minerālmēslu (izejvielu) deficīts ietekmēs Latvijas zemniekus pavasara sezonā, kad mēslojums atkal ir riska zonā un tā cena lauksaimniekam kļūst aizvien izaicinošāka? Vai tādēļ rudenī gaidāms neizbēgams pārtikas cenu lēciens?

Ir ļoti ticami, ka Hormuza dramatiskais stāsts paaugstinās pārtikas cenas biržās, kam pēc kāda laika sekos arī cenu kāpums veikalu plauktos. Pagaidām pārtikas biržās viss ir pārsteidzoši mierīgi. Vissvarīgākais skaitlis pārtikas biržās Latvijai ir kviešu cena, kas ietekmē gan lielu daļu lauksaimniecības ienākumu, gan izmaksas dažādu dzīvnieku valsts produktu – gaļas, olu, mazākā mērā piena – ražotājus. Kopš kara sākuma kviešu cena nav nozīmīgi mainījusies, tā joprojām svārstās ap 200 eiro par tonnu. Nedaudz zem šīs atzīmes tāda tā bija arī izejvielu tirgū piecu gadu miera periodā līdz pandēmijas sākumam. Taču tad izmaksas, īpaši minerālmēslu izmaksas ražotājiem Latvijā bija daudz zemākas.

Jau pirms lielajiem plūdiem pērnvasar graudu ražotāju vidū brieda neapmierinātība ar ienākumu un izmaksu attiecībām. Domāju, ka šī cena – ap 200 eiro – nebūtu bijusi ilgtspējīga, pat nesākoties karam Persijas līcī, agri vai vēlu sekotu korekcija, zemniekiem samazinot sējumu platības. Vēl jo mazāk tā būs ilgtspējīga reālajā vēstures scenārijā. Notikumu gaitu var paātrināt šogad prognozētais El Niño fenomens*, kas noved pie pārmērīga vai nepietiekama nokrišņu daudzuma dažādās vietās pasaulē, pārsvarā ap ekvatoru.