Izglītības iestāžu pārtikas iepirkumos nav kopīgas vīzijas un galvenā procesa "turētāja". Turklāt zaļie publiskie iepirkumi valsts līmenī tiekot veikti haotiski, jo katrā pašvaldībā ir atšķirīga sistēma ar atšķirīgiem "galvenajiem uzstādījumiem".

Šīs ir tikai dažas no problēmām, ko iezīmēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotās diskusijas "Bērnu ēdināšanas sistēmas transformēšana Latvijā" dalībnieki. Diskusija notika Siguldas novada Laurenču sākumskolā, kas izveidojusi labu sadarbību ar vietējiem lauksaimniekiem un produktu piegādātājiem.

Lai nav tālu jāved

Sākums Laurenču skolas sadarbībai ar bioloģiskajiem saimniekiem meklējams bērnu vecāku vēlmē bērniem nodrošināt kvalitatīvu vietējo pārtiku. Siguldas novada domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa tagad neslēpj, ka skepsi pret jaunievedumiem bieži vien rada nezināšana un dažādi pieņēmumi. Arī šajā gadījumā viens no pieņēmumiem bijis tāds, ka bioloģiskās pārtikas izmantošana būs dārga un attiecīgi – kurš par to maksās. Taču paveicies ar uzņēmēju, kurš bijis gatavs veikt priekšizpēti. Tagad L. Sausiņa atzīst, ka Laurenčos viens no lielākajiem veiksmes stāstiem ir sadarbība starp ēdinātāju un piegādātāju. Tiesa, nedrošību raisa tas, vai pietiks nepieciešamā produktu apjoma. Viens zemnieks nevarot izaudzēt tik daudz burkānu, cik skolai vajag, tāpēc svarīga ir kooperācija.