12. novembrī sākās un līdz 22. novembrim turpināsies gadskārtējā ANO klimata pārmaiņu konference (COP29) Azerbaidžānā, Baku. Konferences galvenie izvirzītie mērķi ir paātrināt taisnīgu pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, lai līdz 2050. gadam vai agrāk sasniegtu klimata neitralitāti un pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, kā arī investēt finanšu plūsmās saistībā ar klimatu. 

Taču, patiesību sakot, konferences galvenie sarunu temati tāpat kā visus iepriekšējos gadus nebūs vis par klimata pārmaiņām, bet naudu. 2015. gadā parakstītais Parīzes nolīgums noteic, ka bagātajām valstīm būtu pienākums nodrošināt finansējumu klimata pārmaiņu jomā mazāk sekmīgajām valstīm, lai palīdzētu tām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pārvarēt klimata krīzes sekas. Šis nolīgums paredz, ka nabadzīgajām valstīm būtu katru gadu jāsaņem no bagātajām 100 miljardi ASV dolāru gadā, taču reāli tas nedarbojas dažādu tehnisku un arī politisku iemeslu dēļ – gan tāpēc, ka nebija pieņemama mehānisma, kā savākt un sadalīt šo naudu, gan tāpēc, ka