Pēc mokoši ilgas gaidīšanas 2018. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma beidzot devusi pirmos augļus. 

Visu pagājušo desmitgadi Latvija ar baltu skaudību skatījās uz Igauniju, kur, pateicoties 2000. gadā veiktajām nodokļu reformām, uzņēmumu finanšu veselība un nomaksātais nodokļu apjoms būtiski pārsniedza Latvijas rādītājus. Un, proti, jau kopš 2000. gada Igaunijas uzņēmumi maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli tikai par to peļņas daļu, kas netika reinvestēta atpakaļ uzņēmumā, bet tika izmaksāta dividendēs. Šāda ilgstoši uzturēta politika noveda pie tā, ka Igaunijas mazie un vidējie uzņēmumi nebija ieinteresēti palikt pelēkās ekonomikas zonā, tie sāka strādāt pilnībā legāli. Otrs šīs reformas rezultāts bija tas, ka Igaunijas uzņēmumi reinvestēja atpakaļ sevī ap 80–90% peļņas, šādi ilgtermiņā panākot labu uzņēmumu finanšu stāvokli un būtiskas investīcijas attīstībā. Kopumā Latvijas politiķi un ekonomisti uzskatīja, ka tieši šāda nodokļu politika bijusi viens no iemesliem Igaunijas straujajam ekonomiskajam izrāvienam šī gadsimta pirmajā desmitgadē.

Reforma un tās cena

Pēc ilgām diskusijām un vīkšīšanās arī Latvija tālajos pirmskovida gados nolēma sekot ziemeļu kaimiņienes piemēram un 2018. gadā veica nodokļu sistēmas reformu. Galvenie atbildīgie par to bija Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Reformas rezultāts – arī Latvijā noteica, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) 20% apmērā tiek maksāts tikai peļņas sadales brīdī, tieši tāpat kā Igaunijā. Tātad reinvestētā peļņa vairs netika aplikta ar nodokli, un rezultātā uzņēmumu pašu kapitāls un nesadalītās peļņas apjoms ir audzis – Ekonomikas ministrija norāda, ka pēc šīs reformas vairāk nekā 70% peļņas Latvijā tiek atstāti uzņēmumos kā reinvestīcijas vai rezervēs.