Mākslīgā intelekta (MI) rīku straujā attīstība sola atvieglot mūsu ikdienas gaitas, paveikt mūsu vietā daudzus garlaicīgus un mehāniskus darbus. Taču vienlaikus attīstība daudziem liek nervozēt par viņu darbavietu saglabāšanos, jo investīciju banka "Goldman Sachs" prognozē, ka MI ietekmēšot 300 miljonus darbavietu ASV un ES tikai šajā desmitgadē vien. 

Tomēr jomas speciālisti atzīmē, ka ir trīs cilvēku darbības jomas, kurās mākslīgā intelekta iespiešanās vismaz tuvākajā nākotnē nav prognozējama, jo prasa tādas mašīnai pagaidām nepaveicamas īpašības kā emocionālā inteliģence vai domāšana ārpus pierastajiem rāmjiem. Pirmā no tādām jomām ir radošais darbs – tas, kas saistīts ar jaunu ideju izvirzīšanu vai kaut kā patiešām jauna veidošanu. Te gan būtu piebilstams, ka ne viss, ko mēs asociējam ar "radošo darbu", patiešām ir pasargāts no MI – piemēram, tādas jomas kā grafiskais dizains vai jomas, kas saistītas ar vizuālo mākslu tieši varētu būt starp pirmajiem MI upuriem. Tas tādēļ, ka MI spēj analizēt miljoniem attēlu un radīt pats savus vizuālos darbus. 

Taču jomas, kas saistītas ar jaunām idejām un stratēģijām biznesā, jurisprudencē un zinātnē, MI pagaidām nav pa spēkam.

Otra relatīvi drošā jomā ir saistīta ar sarežģītu starppersonu attiecību veidošanu. Pie šīs jomas varētu pieskaitīt tādas profesijas kā ārsti un medmāsas, biznesa konsultanti un izmeklējošie žurnālisti. Proti, runa ir par jomām, kurās nepieciešama ļoti dziļa izpratne par cilvēkiem un viņu attiecībām, un speciālisti uzskata, ka MI būs vajadzīgs diezgan ilgs laiks, lai šādas prasmes apgūtu.