7.6 °C
Ūdeņraža testi pasažieru pārvadājumos uzrāda tehnoloģijas priekšrocības, taču tās plašāku ienākšanu kavē vēl samērā augstās iegādes un ekspluatācijas izmaksas, kā arī uzpildes staciju trūkums. Eksperti norāda, ka bez valsts atbalsta un ražošanas apjomu kāpuma ūdeņradis pagaidām ir komerciāli nekonkurētspējīgs risinājums.
Brauc Jelgavā, uzpildās Rīgā
Eiropas projekta ietvaros Jelgavā jau gandrīz pusotru gadu pasažierus pārvadā arī viens ūdeņraža autobuss. "Projekts noslēdzas šī gada beigās, tas mums ļauj pilnvērtīgi notestēt transportlīdzekli dažādos klimatiskajos apstākļos gan vasarā, gan ziemā, lai saprastu, kā strādā apsilde un visa sistēma," stāsta Jegavas autobusu parka valdes loceklis Gints Burks. Uzņēmuma flotē ir arī vairāki elektroautobusi. Pēc savas būtības ūdeņraža autobuss ir elektroautobuss, kurā visa enerģija atrodas ūdeņradī, caur ūdeņraža šūnu tas faktiski griež elektromotoru. "Ja dienas laikā transportlīdzeklim jānobrauc ap 200 kilometru, elektroautobusa gadījumā līdzi jāvadā gandrīz divas tonnas smaga baterija. Ar šo lielo masu mēs zaudējam aptuveni 26 pasažieru vietas, elektriskā spēkrata uzlāde nakts laikā prasa vairāk nekā četras stundas. Savukārt ūdeņraža autobusā ir 37 kilogrami ūdeņraža, ar to pietiek vairākām dienām, un uzpilde paveicama vien septiņās minūtēs," salīdzina Burks.
Tomēr attiecībā uz ūdeņraža autobusu lielāks izaicinājums ir degvielas ražošanas un uzpildes infrastruktūra. Pagaidām spēkrats no Jelgavas braukā uzpildīties uz galvaspilsētu – "Rīgas satiksmes" ūdeņraža uzpildes staciju. "Tas nozīmē, ka trīs dienas braucam maršrutā un tad pusi dienas pavadām ceļā uz Rīgu un atpakaļ, kas ir neefektīvi," skaidro G. Burks. "Gaidām, kad Jelgavā būs sava pilotstacija. Mūsu mērķis nav pašiem ražot ūdeņradi, gribam pārvadāt pasažierus, nevis nodarboties ar ražošanu." Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka šobrīd bez Eiropas atbalsta ūdeņraža tehnoloģija ir dārgs virziens. Pats autobuss ir gandrīz divreiz dārgāks par dīzeļa analogu, bet ūdeņradis Rīgas stacijā maksā gandrīz 16 eiro/kg. "Lai tas būtu līdzvērtīgs šodienas dīzeļdegvielas cenai, ūdeņradim vajadzētu maksāt ap septiņiem eiro kilogramā. Tomēr pasaulē tendences mainās un ūdeņradim ir potenciāls kļūt krietni lētākam, piemēram, ja tas rodas kā blakusprodukts ķīmiskajā rūpniecībā un tamlīdzīgi."
G. Burks: "Mūsu mērķis ir sasniegt direktīvas noteikto 50% bezizmešu transporta īpatsvaru. Tā kā mums kopā ir 40 transportlīdzekļi, mums vajag 20 bezemisiju autobusus – šobrīd ir četri elektriskie un viens ūdeņraža, tātad vēl nepieciešami 15. Ja man šodien būtu jāpieņem lēmums, mēs lūkotos tieši ūdeņraža virzienā. Lai gan tā ir tālāka perspektīva, komerctransports nākotnē, visticamāk, orientēsies uz ūdeņradi. Elektroautobusiem vajadzīgi milzīgi ieguldījumi elektrotīklos un transformatoros, kurus izmantotu tikai dažas stundas diennaktī. Mēs redzam perspektīvu ūdeņraža ielejas izveidei Jelgavā, kur šo infrastruktūru izmantotu arī komunālie dienesti, atkritumu vedēji vai pasta transports. Jo lielāks būs pieprasījums un lielāki ūdeņraža ražošanas apjomi, jo lētāka kļūs tā pašizmaksa."
Piemērots tālsatiksmei, taču…
Cita pasažieru pārvadātāja "Wanema Line" (uzņēmuma "Talsu autotransports" zīmols) direktora vietnieks Raimonds Kalējs teic, ka padziļinātu izvērtējumu par iespējamu ūdeņraža autobusu izmantošanu uzņēmums nav veicis, jo pašreizējie apstākļi tam neesot pietiekami labvēlīgi. "Būtiskākais apsvērums ir kopējās izmaksas, kuras veido ne tikai autobusu iegāde, bet arī ūdeņraža uzpildes stacijas izbūve un uzturēšana, kā arī paša ūdeņraža cena. No pārvadātāja viedokļa būtiski ir arī tas, ka ūdeņraža autobusiem pašlaik ir mazāks tirgus un mazāka modeļu izvēle nekā elektroautobusiem, līdz ar to pastāv arī riski attiecībā uz servisa iespējām," viņš piebilst.
R. Kalējs vērtē, ka ūdeņraža tehnoloģija transportā attīstās lēnāk, nekā pirms pāris gadiem tika sagaidīts:
"To plašāku ieviešanu kavē augstās izmaksas, ūdeņraža pieejamība un uzpildes infrastruktūras trūkums. Ūdeņraža autobusi varētu būt perspektīvi garākos maršrutos, kuros nepieciešams liels dienas nobraukums un ātra uzpilde."
Uzpildes infrastruktūras trūkumu akcentē arī starptautiskā pārvadātāja "FlixBus" viceprezidents Eiropas austrumu reģionā Mihals Lemans: "Ūdeņraža uzpildes staciju skaits daudzos galvenajos maršrutos, kas ir nozīmīgi mūsu tīklam, joprojām ir ļoti ierobežots. Attiecībā uz pārvadājumiem lielos attālumos tas rada būtisku ierobežojumu, jo uzticams un pietiekami blīvs uzpildes tīkls ir būtisks, lai nodrošinātu regulāro satiksmi."
M. Lemans norāda arī uz ūdeņraža degvielas dārdzību, kas apgrūtina šīs tehnoloģijas ieviešanu plaša mēroga tīklā ekonomiski pamatotā un ilgtspējīgā veidā. "Kopumā ūdeņradim piemīt interesantas īpašības, kas padara to piemērotu tālsatiksmes transportam, taču tā plašāka ieviešana būs atkarīga no ievērojama progresa infrastruktūras pieejamības jomā, kā arī transportlīdzekļu un degvielas izmaksu samazināšanas," viņš rezumē.
Auto ar tehniskiem ierobežojumiem
Tallinā jau gadu darbojas "Bolt" ūdeņraža taksometru projekts. Transportlīdzekļu uzpildi nodrošina energokompānija "Alexela". Divās uzpildes stacijās tiek izmantoti elektrolīzeri, ko darbina atjaunojamā elektroenerģija, tādējādi nodrošinot pilnībā zaļu ūdeņradi. "Ūdeņradis diez vai aizstās akumulatoru elektrotransportu lielākajā daļā pilsētu sabiedriskā transporta," vērtē "Alexela" valdes loceklis Jānis Bethers. Vienlaikus viņš norāda uz ūdeņraža priekšrocībām konkrētos apstākļos: svarīgs liels nobraukuma attālums, augsta noslodze un liela kravnesība, kā arī ātra uzpilde. "Ūdeņradis būtu jāuztver kā papildinājums elektrifikācijai, nevis kā tās alternatīva," viņš piebilst.
