Latvijas valstij gaidāms izdevumu pieaugums, kas saistīts ar ieguldījumiem valsts aizsardzībā un energodrošībā, kā arī sabiedrības novecošanās tendenču radīto problēmu risināšanu. Lai šīs problēmas risinātu, Latvijas valstij nepieciešami lielāki ieņēmumi, tādēļ Latvijai jāceļ nodokļi vai jāpalielina to iekasējamība, kā arī jāveic strukturālas fiskālās reformas, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija Latvijā.

Nav noliedzams, ka Latvijas ekonomiku, tāpat kā visu pasauli, ietekmē ekonomikas vide pasaulē, kas strauji kļūst arvien sarežģītāka un haotiskāka, un pārmaiņas valstī – iedzīvotāju novecošanās, darbaspēka trūkums, līdzekļu trūkums attīstībai un virkne nepietiekami finansētu jomu kā veselības aizsardzība un zinātne. SVF sagaida, ka Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad sasniegs apmēram 1%, bet inflācija pieaugs līdz aptuveni 3%. Uz šī ne pārāk labvēlīgā fona Latvijai ir praktiski neizbēgams nopietns izdevumu pieaugums vidējā termiņā un ilgtermiņā – šobrīd to visvairāk nosaka ārkārtīgi agresīvs kaimiņš aiz valsts austrumu robežām, kas nolēmis risināt savas iekšējās un ārējās problēmas ar spēka palīdzību, bet, tuvojoties gadsimta vidum, arvien lielāku lomu sāks spēlēt iedzīvotāju novecošanās problēma un nepietiekams darbaroku skaits tirgū. Turklāt visu šo periodu Latviju ietekmēs arī zaļā pārkārtošanās Eiropā ar tās problēmām un izaicinājumiem, kā arī iespējām, taču problēmu un izmaksu subjektīvi šķiet vairāk. Lai risinātu šodienas un nākotnes problēmas, Starptautiskais Valūtas fonds Latvijai iesaka palielināt nodokļus un palielināt to iekasējamību, kā arī paātrināt strukturālās fiskālās reformas.

Valsts parāda problēma

Par ko īsti ir runa? SVF norāda, ka šā gada valsts budžets ir situācijai atbilstošs, taču vidējā un ilgtermiņā Latvijas valdību sagaida spiediens palielināt izdevumus, piemēram, pensiju un veselības aprūpes, aizsardzības un energodrošības izmaksu segšanai. 

Valdība ir apņēmusies no 2026. gada aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču nav norādījusi, no kādiem avotiem grasās iegūt līdzekļus šo izdevumu palielināšanai, 

tik vien kā deklaratīvi paziņojusi, ka tiks samazināti valsts izdevumi un birokrātija. Kā iet ar birokrātijas un valsts izdevumu samazināšanu, droši vien būsiet pamanījuši paši. SVF norāda, ka bez nodokļu paaugstinājuma un izdevumu prioritāšu pārskatīšanas vidējā termiņā valsts strukturālais fiskālais deficīts var pieaugt līdz vidēji 3% no IKP.