Gandrīz katrs cilvēks spēj ietekmēt savu dzīvi nākotnes pensijā – tas ir jautājums par apzināšanos un disciplīnu, nevis par naudas pieejamību. 

Šonedēļ notiekošā “Tavas pensijas nedēļa” Latvijā ir labs iemesls parunāt par nākotnes pensijas veidošanās faktoriem un dažiem maldiem šajā sakarā. Taču sāksim ar skumji priecīgu vēsti – vidējais vecuma pensijas apmērs kopš gada sākuma palielinājies par 6,47 eiro un šī gada septembrī vidējā vecuma pensija Latvijā bija 627,71 eiro, par 6,47 eiro vairāk nekā janvārī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija. Vecuma pensiju šī gada septembrī saņēma 436 264 personas jeb gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Priecīga šī vēsts ir tādēļ, ka pensijas apmērs tomēr ir palielinājies, bet skumja – par cik palielinājies. Tas skaidri liecina par pašreizējām valsts finansiālajām iespējām pensiju indeksēšanā un palielināšanā. Vidējā alga valstī pēc nodokļu samaksas decembra sākumā bija 1361 eiro (1835 pirms nodokļiem), un, tā kā pensijas līdz 1000 eiro no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir atbrīvotas, tad šobrīd vidējā vecuma pensija valstī ir gandrīz akurāti 50% no vidējās algas pēc nodokļu nomaksas, tātad – vidējais pensionārs ir divas reizes nabadzīgāks par vidējo strādājošo.

Vecumdienām nepietiks