Kamēr valstiskā līmenī uzņēmējam nav atbalsta programmas, izvēlēties otrreizējās izejvielas savu preču ražošanai nav motivācijas.

Par ES Zaļo kursu un tā radīto strupceļu Eiropas ražotājiem, par uzstādījumiem aprites ekonomikā un ačgārnajiem lēmumiem Latvijā, par Eiropas Komisijas brīdinājuma ziņojumiem, jaunās valdības neatliekamajiem lēmumiem ekonomikā un citiem aktuāliem, taču politiķiem neērtiem jautājumiem saruna ar akciju sabiedrības "Eco Baltia" valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču. 

Eiropas Komisija jūlijā nākusi klajā ar ziņojumu, kurā norādīts uz riskiem vairākām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ka tās var neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. "Eco Baltia" uzņēmumu grupa ir līderis Baltijā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes jomā. Kā vērtējat situāciju – vai Latvija līdz šim darījusi pietiekami?

M. Simanovičs: Jāatzīst, ka atkritumu apjoma samazināšanas joma diemžēl ir atstāta novārtā. Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm 55% no sadzīves atkritumiem būs jāsagatavo atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī būs jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Tie ir lieli uzdevumi un grūti sasniedzami mērķi, jo investīcijas otrreizējās pārstrādes attīstībā pie mums praktiski nenotiek.

Faktiski novērojam pilnīgi pretējo. Investīcijām paredzētā nauda nonāk nevis šķirošanas, kvalitatīvas savākšanas un tālākās pārstrādes attīstībā, bet virzās pa vecajām sliedēm un nonāk turpat, kur lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir, atkritumu poligonos.

Latvijā esam nepilni divi miljoni iedzīvotāju un mums ir desmit atkritumu poligoni. To izveidē un uzturēšanā joprojām iegulda milzu līdzekļus, kaut arī izteikti noslogots ir tikai viens – Getliņu poligons.