"Esam rīdzinieki, bet pirms pieciem gadiem pārcēlāmies uz dzīvi laukos, lai saimniekotu ģimenes mantotajās mājās. Kad piedzima dēls, vasarās devāmies pastaigās un vienlaikus vietējās pļavās vācu ārstniecības augus, cik nu toreiz bija saprašana par tiem. Arī ģimenes īpašumā bija ilggadīgi zālāji, bet ar niecīgu bioloģisko daudzveidību. Vienubrīd līdz mums nonāca Latvijas Dabas fonda aicinājums katram iesēt vismaz vienu "savas pļavas kvadrātmetru", un tā pamazām radās ideja par nopietniem dabiskās pļavas atjaunošanas darbiem," stāsta Madara Šulce no Saulkrastu novada Sējas pagasta.

Tolaik Latvijā vēl nebija pieejamas dabisko pļavu sēklas, tāpēc ceļš vedis uz Igauniju, kur bioloģiskajā saimniecībā nopirkts liels daudzums dažādu sēklu un ar palīdzību no atsaucīgās kaimiņu Rāmkalnu saimniecības sākts darbs pie pļavas atjaunošanas apmēram viena hektāra platībā. Tā kā pļavas uzturēšanas darbi katru gadu prasa investīcijas un ir arī vēlme teritoriju paplašināt, pamazām vien radusies ideja par ārstniecisko augu maisījumu gatavošanu un realizāciju.

Konkurss rosina attīstīties

To, ka izvēlētais virziens ir pareizs, apliecina veiksmīgā dalība Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā "Laukiem būt", kura mērķis ir mudināt jauniešus izvērst uzņēmējdarbību laukos. Konkursa kategorijā "Lauksaimniecība" Madara par projektu "Ārstniecības augu žāvētava" saņēma žūrijas atzinību.

Kāpēc tieši žāvētava? Patlaban viens šāds aparāts saimniecībā jau ir, taču tā konstrukcijai esot vairākas nepilnības, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu augu žāvēšanu. "Esošā žāvētava jādemontē un vietā jāliek slēgta tipa konstrukcija ar smalkiem sietiem, lai vienlaikus nodrošinātu gan gaisa cirkulāciju, gan to, ka augiem nav iespējas piekļūt no ārpuses, piemēram, kādam kukainītim. Ar šo ideju tad arī startējām konkursā," stāsta Madara. Viņa arī atzīst, ka ar jaudīgu žāvētavu vien nepietiks.