"Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums atklājis, ka pēdējos gados sarucis Latvijas mājsaimniecību īpatsvars, kas plāno savas finanses un seko līdzi tam, lai izdevumi nepārsniedz regulāros ienākumus. 

2017. gadā 55% aptaujāto mājsaimniecību norādīja, ka budžetu plāno visu laiku, bet šogad šādi rīkojas jau mazāk nekā puse mājsaimniecību jeb 45%. Vēl trešdaļa (34%) savu finanšu plānošanai pievēršas neregulāri, pēc nepieciešamības. Astoņu gadu laikā teju dubultojies respondentu skaits, kas salīdzinoši drosmīgi atzīst, ka savu budžetu neplāno un neseko līdzi kā ienākumiem, tā arī izdevumiem. Šādu viedokli šogad pauž 14% respondentu. "Pētījuma dati šķietami liek secināt, ka cilvēki jūtas brīvāki savā rīcībā ar naudu. Proti, plānotāju skaits mazinās, neplānotāju – palielinās. Tomēr – vai tas liecina par labu dzīvi? Dati rāda visai neviennozīmīgu ainu," situācijas problemātiku iezīmē Evija Kropa, "Swedbank" finanšu pratības jomas vadītāja.

Labās dzīves faktora