Saeimas Prezidijs šodien, 16. oktobrī, sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā sāktu skatīt nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi. 

Vakar notika tradicionālais budžeta portfeļa iesniegšanas pasākums, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens kopā ar augstākajām ierēdnēm to simboliski nesa no Finanšu ministrijas ēkas uz Saeimas namu un nodeva priekšsēdētājai Daigai Mieriņai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Andai Čakšai.

Kopumā valdība uz to, kas mūs gaida 2026. gadā, skatās krietni optimistiskāk nekā uz gandrīz aizvadīto 2025. gadu.

Jau zināms, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pie apmēram 3,5% lielas inflācijas pieaugs par bālasinīgajiem 1,1%, bet nākamgad tiek prognozēta divas reizes ātrāka IKP izaugsme – 2,1%. Šajā ziņā valdības un Starptautiskā Valūtas fonda prognozes gandrīz sakrīt un tās būtu jāsauc pat par piesardzīgām – ja drusku paveiksies, IKP pieaugums varētu būt pat lielāks. Šādu izaugsmi nosaka gan noskaņojuma uzlabošanās praktiski visos tautsaimniecības sektoros, gan arī kreditēšanas apjomu pieaugums – par 15,3%, salīdzinot ar 2024. gadu, un gaidāmais šī pieauguma turpinājums nākamgad.

Salīdzinot ar 2023. gadu, kreditēšanas apjoms šogad audzis apmēram trīs reizes, un tas izraisījis gan nekustamā īpašuma tirgus manāmu atdzīvošanos, gan arī aktivitāti citos ekonomikas sektoros. Galvenais šī pieauguma iemesls, protams, ir Eiropas Centrālās bankas īstenotā bāzes kredītlikmju mazināšanas politika, kas pamazām atdzīvina visu ES ekonomiku. Norises Eiropā šo apgalvojumu apstiprina – ekonomiskā aktivitāte Eiropā nav īpaši spēcīga un valstu savienības kopējais IKP aug ar apmēram 1% tempu gadā, taču bažas par Eiropas ekonomikas stagnāciju šobrīd šķiet pārvarētas.