Zinātniski ietilpīgais jaunuzņēmums "ProtiumTech" Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izstrādā atsaistītās ūdens elektrolīzes sistēmas zaļā ūdeņraža (kas iegūts no atjaunīgajiem energoresursiem) ražošanai, neizmantojot videi kaitīgas membrānas, kas sastāv no fluoropolimēriem, kuri Eiropas Savienībā tiks aizliegti 2030. gadā.

Atšķirībā no konkurentu risinājumiem "ProtiumTech" elektrolīzes sistēma spēj darboties skābā vidē, kas ļauj vairākas reizes uzlabot ūdens vadītspēju, salīdzinot ar sārmaino vidi, kas ir plaši pazīstama un pētīta vide ūdens elektrolīzes iekārtu konceptā. "Mēs esam pionieri ūdens elektrolīzei skābā vidē. Šī ir inovatīva tehnoloģija, jo sistēmas darbības procesā sākotnēji ūdens tiek šķelts un tiek uzglabāti ūdeņraža joni, kurus otrajā solī pārvēršam gāzē. Turklāt šajā procesā ir ļoti zems enerģijas patēriņš – lai saražotu kilogramu ūdeņraža, mums ir nepieciešamas tikai 11,37 kilovatstundas (kWh), līdz ar to mūsu sistēma prasa četras līdz piecas reizes mazāk enerģijas, padarot zaļo ūdeņradi cenas ziņā konkurētspējīgu ar pelēko ūdeņradi (tādu, kas iegūts, sadalot dabasgāzi)," stāsta "ProtiumTech" līdzdibinātājs Alens Martīni.

No zinātnes līdz biznesam

Impulsu veikt apvērsumu ūdeņraža nozarē uzņēmuma "ProtiumTech" līdzdibinātājiem – RTU zinātniekiem Mārtiņam Vanagam, Andrim Šutkam, Reinim Drunkam un A. Martīni, kurš kādu laiku bija darbojies jaunuzņēmumu vidē un finanšu konsultāciju jomā, – devusi saņemtā atzinība par M. Vanaga un A. Šutkas pētījumu "Amfotērā atsaistītā elektrolīze – vienkāršs koncepts, lai šķeltu ūdeni un ražotu ūdeņradi ar augstu efektivitāti lētā un drošā veidā". Ideja radās M. Vanagam, darbojoties ar pulsa elektrolīzi un sastopoties ar grūtībām, mērot noteiktus elektriskos parametrus, kā strāvu un spriegumu. Sākotnēji viņa mērķis bija atrisināt šo izaicinājumu, taču 2017. gadā