Tie, kuru darbs saistīts ar domāšanu vai sarežģītāku darbību izpildi, var justies daudz drošāki, jo viņu darba vietas robotizācijas pirmais vilnis praktiski neapdraud.

Tiek prognozēts, ka robotika jau līdz 2025. gadam mainīs 85 miljonus darba vietu pasaulē, jo tajās cilvēkam būs jāsadarbojas ar robotiem. Taču vienlaikus tā radīs arī 97 miljonus jaunu darba vietu, kas saistīti ar robotikas attīstību, apmācību un programmēšanu. 

Pie publikas izkropļotās izpratnes par to, kā tieši izskatās un izskatīsies nākotnē roboti, visvairāk vainojama popkultūra. Lai gan tādi tēli kā C3PO "Zvaigžņu karos", Data "Star Trek" vai kiborgi Terminatora triloģijā ir piešķīruši robotiem zināmu pievilcību, vienlaikus tie arī sašaurinājuši izpratni par to, kādi tieši roboti varētu izskatīties un ko tie spētu paveikt nākotnē.

Par spīti kinofilmu un seriālu gaidām, nākotnes roboti diez vai izskatīsies tā kā Arnolda Švarcenegera atveidotais kiborgs, vismaz tuvākajā nākotnē noteikti ne. Taču tas nenozīmē, ka robotika nākotnes azotē neslēpj dažādus pārsteigumus.

Taču sākumā vajadzētu vienoties par pamatjēdzieniem. Lai gan roboti uz lielajiem un mazajiem ekrāniem demonstrē cilvēciskās īpašības, roboti praksē izpilda dažādus fiziskus uzdevumus, un atsevišķos gadījumos tiem tiek piešķirta zināma autonomija lēmumu pieņemšanā. Jau šobrīd roboti tiek plaši izmantoti ķirurģijā, glābšanas operācijās, klimata pētījumos, nemaz nerunājot par robotizētajām "rokām", kas darbojas pie ražošanas līnijas konveijera. Ir vairākas iezīmes, kas apvieno pilnīgi visus robotus – tā ir nepieciešamība pēc elektroenerģijas, programmatūras un tajā iestrādātajiem noteikumiem, kas ļauj tiem pildīt noteiktus uzdevumus un atsevišķos gadījumos pieņemt lēmumus.