Pircēji gan Latvijā, gan pasaulē arvien biežāk saskaras ar saraušanās inflāciju, ko izmanto ražotāji, lai mazinātu cenu kāpuma radīto psiholoģisko efektu, radot mānīgu ilūziju, ka prece maksā tikpat, cik iepriekš.

Iespējams, ne visi ir bijuši tik vērīgi, lai pamanītu, ka šokolādes tāfelītes no ierastajiem 100 g ir sarāvušās uz 90 g, sviesta paciņas no 200 g uz 180 g, kefīra pakā bieži vien vairs nav litrs, bet tikai 900 ml, bet tualetes papīra rullīši kļuvuši plānāki. Daudziem no minētajiem produktiem cena nav mainījusies vai ir pat pieaugusi. Tie ir tikai pāris slēptās jeb saraušanās inflācijas piemēri, taču tās apjomi ir daudz plašāki un tos nav iespējams izmērīt.

Savulaik Eiropas Savienībā bija visnotaļ stingri noteikumi par standarta iepakojuma izmēriem daudzām precēm, piemēram, 1 litrs vai 200 grami. Taču 2009. gadā stājās spēkā Eiropas Komisijas (EK) direktīva, kas atcēla standarta izmērus lielai daļai fasēto produktu, ļaujot ražotājiem brīvāk izvēlēties iepakojuma tilpumu un svaru. Tādējādi tika dota zaļā gaisma saraušanās jeb slēptās inflācijas procesam, kuru starptautiski pazīst arī ar angļu valodas vārdu "shrinkflation". "Ražotāji sāka spēlēties ar iepakojuma izmēriem, un produktu saraušanās tendence aizgāja plašumā. Piemēram, atveram lielu brokastu pārslu iepakojumu, bet tajā iekšā ir otrs – par 20% mazāks iepakojums ar pārslām. Vai liela konfekšu kaste, kurā ir ielikta mazāka kastīte ar de