Ņemot vērā novecošanās un paaudžu nomaiņas problēmas, kas aktuālas visā Eiropas Savienībā (ES), Kopējā lauksaimniecības politika īpaši orientējas jaunu cilvēku piesaistē nozarei. Jaunajiem lauksaimniekiem tiek nodrošināts gana plašs atbalsta klāsts gan Latvijā, gan citās ES valstīs. Ieskatu tajā sniedz Jauno zemnieku kluba (JZK) valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane.

Plānojot nākamo Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) periodu, svarīga prioritāte būs jauno lauksaimnieku atbalstīšana un jaunienācēju piesaiste. Tas īpaši aktuāli situācijā, kad ES vidējais lauksaimnieku vecums ir 57 gadi, bet jauno saimnieku ir vien ap 12%. Atgādināšu, ka jaunais lauksaimnieks ES izpratnē ir persona vecumā līdz 40 gadiem. Lūk, ieskats pieejamajos atbalsta veidos.

Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem (JAL)

Šo atbalstu par savas pirmās lauku saimniecības (arī pārņemtās) platību var saņemt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Tas attiecas uz platību, kas nepārsniedz 150 ha un ir atbalsttiesīga ISIP (ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts) ietvaros. Būtiski saprast: pat ja pieteikumu iesniedz uzņēmums, piemēram, SIA, atbilstību kritērijiem vērtēs pašam saimniecības vadītājam. Proti – cilvēkam, kurš reāli kontrolē un vada uzņēmumu, jābūt gados jaunam lauksaimniekam. Šo atbalstu var saņemt piecus gadus. Piebildīšu, ka no visiem platību maksājumiem aptuveni 3% ir izmaksāti tieši JAL (LAD dati par 2024. gadu).