Vai mākslīgais intelekts tiešām kļuvis par cerēto cilvēku palīgu un cik dziļi tas jau šobrīd iespiedies mūsu ikdienā – par to diskutējam ar Mākslīgā intelekta asociācijas pārstāvi un inovāciju vadības uzņēmuma "Helve" līdzdibinātāju Līvu Pērkoni. 

Ja dažādiem cilvēkiem pajautātu, vai mākslīgais intelekts (MI) jeb, precīzāk sakot, lielie valodu modeļi vispār ir intelekts, tad, visticamāk, tiktu saņemtas visai dažādas atbildes. Vieni teiktu, ka tas ir intelekts, citi – ka ne, ka valodu modeļi ir tikai labi apmācīts papagailis. Kā šķiet jums?

L. Pērkone: Tas noteikti nav domājošs prāts, taču tā ir ļoti sarežģīta statistiska prognoze par to, kas būtu jāsaka konkrētajā situācijā. Jautājums par to, kas ir intelekts un kur ir tā robežas, vairāk ir filozofijas un pat teoloģijas jautājums, nevis lietišķās zinātnes problēma. Daļēji var piekrist apgalvojumam, ka MI intelekts ir labi apmācīts papagailis, taču obligāti jāpiebilst arī, ka tas ir spējīgs ne tikai atkārtot iemācīto, bet arī no ievadītajiem datiem radīt jaunu, agrāk nebijušu informāciju. Tas prot programmēt, veikt zinātniskus pētījumus, atpazīt vēzi un vēl daudz ko citu – tāds radikāli uzlabota līmeņa papagailis.

Man šķiet, ka atslēgas vārds šajā atbildē ir "dati". Mākslīgā intelekta attīstības temps ir atkarīgs no datu daudzuma, kuru mēs tam iebarojam. Taču pašā šajā idejā jau ir iebūvēts konflikts, jo Eiropas Savienība dažādi ierobežo datu pieejamību ar regulu palīdzību un cīnās par to, ka cilvēku privātajai dzīvei ir un arī turpmāk jāpaliek privātai. No otras puses, ar nepietiekami apmācītu MI rodas citas problēmas – tas var kvalificēt tāda cilvēka, kuram angļu valoda nav dzimtā, angļu valodā rakstītos tekstus kā "ChatGPT" radītus vai arī, piemēram, apsūdzēt vecākus Nīderlandē par nepamatotu bērnu pabalstu pieprasīšanu – šis gadījums pat noveda pie valdības atkāpšanās 2021. gadā. Kā jūs vērtējat šos konfliktus?

Jāatzīst, ka šobrīd nav pilnīgi neviena rīka, kas spētu ar 100% precizitāti pateikt, vai tekstu ir rakstījis cilvēks vai mākslīgais intelekts. Universitātes maksā daudzus tūkstošus par šādiem rīkiem, cenšoties noteikt, vai kādu bakalaura darbu ir radījis mākslīgais intelekts, bet šobrīd tas nav iespējams.