Par naudas atmazgāšanu notiesāts sīrietis investējis "Riga Waterfront" projektā

Par vienu no Andrejsalā plānotā "Riga Waterfront" projekta investoriem kļuvis par naudas atmazgāšanu Dānijā notiesāts Sīrijas pilsonis, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

LTV raidījums "de facto" sadarbībā ar EBU izmeklējošās žurnālistikas tīklu noskaidrojis, ka Dubaijā dzīvojošais Sīrijas pilsonis pirms dažiem gadiem notiesāts Dānijā apjomīgā naudas atmazgāšanas lietā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) "de facto" neatklāj, vai investors, Sīrijas pilsonis Džovans Hadži Osmans, ieguvis uzturēšanās atļauju Latvijā.

Vēl pirms apcietināšanas Osmans iegādājās nekustamos īpašumus Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Vienu no šiem apartamentiem viņš norādījis kā savu adresi ar "Riga Waterfront" saistītā uzņēmumā, ziņo "de facto".

Dānijas tiesas materiāli liecina, ka Osmans 2023. gadā atzina vainu 65 miljonu dāņu kronu jeb vairāk nekā astoņu miljonu eiro konvertēšanā, lai slēptu naudas noziedzīgo izcelsmi, norāda "de facto".

"Riga Waterfront" LTV raidījumam tieši neatbildēja, vai kompānijas īpašnieki investējuši naudu uzturēšanās atļauju dēļ un kā sazināties ar Osmanu, lai viņam uzdotu jautājumus par līdzekļu izcelsmi. "Riga Waterfront" raidījumam atbildēja, ka uzņēmuma rīcībā nav informācijas par to, kur uzņēmuma investori ceļo vai uzturas, kā arī uzņēmums nevar izpaust ar tā biznesa partneriem saistītu personīgu informāciju, kā arī to, ka darījumi projektā notiek ar licencētu banku starpniecību, tādēļ līdzekļu izcelsme tiekot pārbaudīta.

PMLP raidījumam "de facto" sniegto informāciju solīja ņemt vērā, bet, atsaucoties uz personas datu aizsardzību, neatklāja, vai Dānijā notiesātais Sīrijas pilsonis Osmans ir pieteicies un saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā.

Vispārīgi pārvaldē skaidroja, ka kriminālsods ir pamats atteikt uzturēšanās atļauju, bet ārzemniekiem tiek pieprasīta sodāmības izziņa tikai no pilsonības vai esošās mītnes valsts.

Valdība noteikusi īpašu sarakstu ar valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, jāveic papildu pārbaude drošības iestādēs. Sīrija ir minēto valstu skaitā, bet AAE nav, taču, vai Osmans ir pieteicies atļaujai un to saņēmis, "de facto" nav zināms.

Kā ziņots, "Riga Waterfront" projekta attīstītāju grupas uzņēmuma SIA "Riga Waterfront Investment Holdings" kapitāldaļas dalās A kategorijā un B kategorijā. Tostarp 20 776 A kategorijas kapitāldaļas katra viena eiro nominālvērtībā pieder mātesuzņēmumam SIA "Riga Waterfront", bet 3,2 miljoni B kategorijas kapitāldaļu katra viena eiro nominālvērtībā pieder 32 fiziskām personām no dažādām valstīm, pārsvarā Āzijas.

Starp 32 B kategorijas daļu īpašniekiem ir pieci Ēģiptes, pieci Turcijas, četri Sīrijas, četri Jordānijas, trīs Pakistānas, divi Indijas un pa vienam Sjerraleones, Vanuatu un Belizas pilsonim. Sešiem daļu īpašniekiem "Firmas.lv" nav norādīta valstspiederība.

Katra no minētajām 32 personām ir ieguldījusi 100 000 eiro, lai iegūtu B kategorijas daļas, liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt Imigrācijas likuma 23. pants paredz, ka ārvalstnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā 100 000 eiro apmērā un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro.

"Riga Waterfront Investment Holdings" 2025. gadā strādāja ar 2,518 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 207 990 eiro zaudējumus.

LETA jau ziņoja, ka Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars norāda, ka "Riga Waterfront" mērķis ir "attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru".

Ar kopējo plānoto ieguldījumu trīs miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala, kas stiepsies piecus kilometrus gar Daugavas krastu, tikšot veidota tā, lai pārvērstu Andrejsalas teritoriju par jaunu centru. Projektā iecerēts apvienot dzīvojamās mājas, zaļās zonas un tiešu piekļuvi ūdenim.

Projektā plānots, ka vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju dzīvos aptuveni 8000 mājokļos. Plānotas arī viesnīcas ar vairāk nekā 1000 viesmīlības piedāvājumiem - slidotavām, kruīzu termināli, iepirkšanās centru un publiskajiem laukumiem. Projektā paredzēts, ka vecās elektrostacijas teritorija pārtaps par tirdzniecības vietu un gastronomijas centru.

"Eagle Hills Properties" pārstāvji norāda, ka ieguldījumi projekta attīstībā paver iespējas iegūt dzīvesvietu Rīgā un, sākot ar investīcijām no 250 000 eiro, piedāvā iespēju iegūt priekšrocības Eiropas Savienības rezidences programmās.