Pasaulē beidzot sākušas ieskanēties reālistiskas balsis klimata pārmaiņu apkarošanas jomā. Protams, labāk vēlu nekā nekad, taču arī šai pieejai ir savas problēmas. Kas tad noticis? Bijusī Pasaules bankas galvenā ekonomiste, tagadējā Jeilas Universitātes ekonomikas profesore un "American Economic Review" galvenā redaktore Pinelopi Koudžianu Goldberga uzrakstījusi, ka jāmet pie malas centieni panākt vispasaules vienošanos par klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem un jākoncentrējas uz lielākiem piesārņotājiem un to problēmām. 

Nenoliedzami – tā ir saucēja balss tuksnesī, kurā jau virkni gadu notiek centieni panākt, lai nabadzīgajām un atpalikušajām valstīm, daudzas no kurām arī atrodas tajās klimatiskajās joslās, kuras klimata pārmaiņas ietekmēs viskrasāk, būtu tādi paši plāni un tempi kā bagātajām un industriāli attīstītajām valstīm. Kā jau skaidrs no šī apraksta – šie centieni gadu no gada klimata konferencēs izgāžas, bet tas neliedz mēģināt to atkal, neskatoties uz samērā plaši zināmo definīciju, ka "darīt vienu un to pašu lietu atkal un atkal un cerēt sasniegt atšķirīgus rezultātus ir vājprāts". Šos vārdus bieži piedēvē A. Einšteinam, bet pētnieki gan apgalvo, ka viņš tā neesot teicis un šīs frāzes izcelsme meklējama XIX gadsimtā vairākos romānos.

Lai kā arī būtu, ar P. K. Goldbergas balsi piedāvāta atšķirīga rīcības stratēģija.