Pagājušajā nedēļā sabiedrībai vērtēšanai tika nodots Latvijas pirmais Aprites ekonomikas indekss. Iecerēts, ka tas palīdzēs pašvaldībām novērtēt aktuālo situāciju aprites ekonomikas principu ieviešanas jomā un efektīvāk plānot turpmākos attīstības soļus. 

Pagaidām šādiem dokumentiem un metodikām ir tikai domu eksperimenta spēks, taču arī to nevajadzētu novērtēt par zemu – jo tādu vēlētāju skaits, kuriem ir ļoti svarīgi dzīvot un iekļauties aprites ekonomikā, pieaug dabiskās paaudžu nomaiņas dēļ – jaunajiem tas ir svarīgāk nekā vecajiem. Tādēļ var prognozēt, ka pašvaldību deputāti, kuri veicina atkritumu šķirošanu, bioloģisko lauksaimniecību, otrreizējo materiālu pārstrādi un izmantošanu u. c. aprites ekonomikas pazīmju attīstību savā pašvaldībā, agrāk vai vēlāk saņems lielāku vēlētāju atbalstu. Ja vēl šajā procesā izdosies ieviest lielāku kārtību pašvaldībā un labāk iekārtotu vidi – tas būs pavisam apsveicami. Otrs aspekts, kādēļ šo indeksu nevajadzētu ignorēt, ir Latvijas ērkšķainais ceļš uz Zaļā kursa tālēm. Proti, 

neskatoties uz daudziem pūliņiem šajā jomā un neapšaubāmiem sasniegumiem, 2030. gadam izvirzītos mērķus, kas iezīmēti programmā "Gatavi mērķrādītājiem 55%", Latvija diez vai sasniegs, tāpat kā apmēram puse pārējās Eiropas. 

Ap 2027.–2028. gadu valsts politiskā elite sāks meklēt vainīgos, kādēļ plāni nav izpildīti. Tādēļ tajās pašvaldībās, kurās aprites ekonomikas principi būs labāk iedzīvināti, vadības miegs būs daudz ciešāks. Šādā nozīmē Aprites ekonomikas indekss ir nācis ļoti savlaicīgi.

Līderi un atpalicēji