Nepatīkamu un atskurbinošu auksta ūdens šalti no Valsts kontroles saņēmusi Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests – Valsts kontrole konstatējusi, ka valsts īstenotā cīņa ar ēnu ekonomiku ir neefektīva un nesola īpašu ēnu ekonomikas mazināšanas perspektīvu.

Ja īsumā, tad Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka valsts pieeja ēnu ekonomikas mazināšanā vērsta uz cīņu ar sekām (lasi – kontroles pastiprināšanu), nevis ēnu ekonomikas cēloņu likvidēšanu. Tieši tādēļ nekādi īpašie šīs cīņas rezultāti neesot gaidāmi. VK kritizē arī tās nozares, kas izvēlētas par prioritārām ēnu ekonomikas apkarošanai periodā līdz 2027. gadam – tā ir būvniecība un veselības un sociālie pakalpojumi. Par būvniecību jautājumu nav, tā ir viena no nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas līmeni, bet veselības un sociālo pakalpojumu nozarē ēnu ekonomikas risks ir zems un neesot izprotama šīs nozares izvēle laikā, kad esot daudz lielāki ēnu ekonomikas riski, piemēram, mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, transporta nozarē un darbībās ar nekustamo īpašumu, uzskata Valsts kontrole. Vēl viens nepatīkams VK secinājums – pirms astoņiem gadiem pieņemtais Finanšu ministrijas lēmums paplašināt savu struktūru ar jaunu valsts sekretāra vietnieku, kas atbild par cīņu ar ēnu ekonomiku, un veselu departamentu ēnu ekonomikas ierobežošanai bijuši nesamērīgi un neracionāli un noveduši tikai pie lielākas birokrātijas, nevis efektīvākas cīņas ar ēnu ekonomiku. "Laikā, kad valstī lielas pūles velta birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas iespēju apzināšanai un, sagaidāms, arī īstenošanai, ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā daļa pasākumu ir vērsti pretējā virzienā, proti, stiprināt prasības un kontroles mehānismu," teikts Valsts kontroles auditā.