Budžeta likumprojektu paketes apstiprināšanas ietvaros Saeimā pagājušajā nedēļā tika pieņemts arī lēmums par dabas resursu nodokļa (DRN) likmes paaugstināšanu kūdrai piecas reizes – no pašreizējā 0,71 eiro par katru izrakto kūdras tonnu līdz 3,5 eiro. 

Jaunā dabas resursu nodokļa likme stāsies spēkā ar 2027. gadu. Šis lēmums tiek pamatots ar faktu, ka Eiropas Savienība liek maksāt 25 eiro par katru izrakto kūdras tonnu to radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma dēļ, un, jā – šie skaitļi liecina, ka valsts, visticamāk, centīsies arī turpmāk paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi kūdras nozarei, kamēr no katras Latvijā izraktās kūdras tonnas varēs saņemt vismaz tos pašus 25 eiro, kas jāmaksā par oglekļa emisijām, pat ja tas nozīmētu pilnīgu kūdras ieguves iznīcināšanu Latvijā.

Bet absurds šis likums ir tādēļ, ka ne jau Latvijā rodas oglekļa emisijas – tās rodas valstīs, uz kurām tiek eksportēta kūdra augsnes uzlabošanai un stādu audzēšanai, jo praktiski visa Latvijā iegūtā kūdra tiek izmantota dārzkopībā un stādu audzēšanai. 93–95% no visas Latvijas kūdras produkcijas tiek eksportēta, jo kūdras substrāts ir gandrīz ideāla stādu audzēšanas vide. Galvenie eksporta tirgi – ES valstis, galvenokārt Vācija, Nīderlande, Francija un Skandināvija, atlikušā daļa tiek vesta uz Kanādu, ASV, Japānu un Ķīnu. Citiem vārdiem sakot – kūdras nozare ir viena no Latvijas eksporta nozarēm, 2022. gadā Latvija ieguva katru piekto tonnu kūdras pasaulē jeb 19,9%. Latvija eksportē kūdru lauksaimniecības vajadzībām uz tām pašām valstīm, kuru lauksaimniecības produkciju – tomātus un gurķus – mēs ziemā pērkam, un Latvija par to tagad maksās arī nodokli.