Mildronāts liek cilvēka organismam enerģijas ieguvei pārslēgties no tauku šķelšanas uz ogļhidrātu šķelšanu, šajā procesā radot par apmēram 12–15% vairāk enerģijas un palīdzot elpot, jo ietaupa šajos procesos izmantoto skābekli.

Farmācijas industrijas attīstību Latvijā var visai ironiski sasaistīt ar atkritumiem, kuri nospēlējuši tās attīstībā neparasti lielu lomu. Proti, farmācijas industrijas dzimšana saistīta ar jautājumu, ko darīt ar lauksaimniecības atkritumiem, bet par tās lielākā slavas brīža cēloni arī kļuva atkritumi – tikai šoreiz tie bija raķešu degvielas atkritumi. 

Latvijas farmācijas industrijas dzimšanas diena ir nosakāma visai precīzi – tas ir 1956. gada 20. decembris, kad Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas sēdē tiek pieņemts lēmums dibināt Organiskās sintēzes institūtu. Taču šim lēmumam ir diezgan gara priekšvēsture, kas nosaka, kādēļ tieši Latvija kļuva par Baltijas valstu farmācijas lielvalsti. Un, proti, šī lēmuma virzītājs bija akadēmiķis, ķīmiķis Solomons Hillers – personība, kuras dēļ farmācija attīstījās tieši Latvijā. Šis ebreju tautības zinātnieks dzimis Rīgā 1915. gadā, viņa vecāki savulaik ieceļoja Latvijā no Baltkrievijas – Grodņas un Belostokas. 

Nākamā akadēmiķa tēvs Ārons Hillers bija ekonomists, kas strādāja par tirdzniecības aģentu un galošu veikala vadītāju akciju sabiedrībā "Kvadrāts". Tēvam kremta, ka viņš, neskatoties uz ekonomikas zinātņu kandidāta grādu, nav spējis iegūt pietiekami augstu sabiedrisko stāvokli, tādēļ dēlu viņš virzīja uz darbu rūpniecībā.