Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa visskaļāk izskanējušās aktivitātes 2025. gadā bijušas saistītas ar centieniem panākt pārtikas cenu samazinājumu. 

Vai nu tā bija vai nebija domāts, taču pārtikas cenu memorands un norises ap to 2025. gadā kļuva par publiski visskaļāko ar Ekonomikas ministriju saistīto tēmu. Vai pārtikas cenu mazināšanai veltītās aktivitātes, jūsuprāt, bijušas veiksmīgas vai neveiksmīgas?

V. Valainis: Situācijā, kad notiek krass pārtikas cenu pieaugums – 10 gadu laikā kopš 2015. gada pārtikas cenas pieaugušas par 97%, tātad faktiski dubultojušās –, politiķi nedrīkst vienkārši noskatīties un neko nedarīt. Tādēļ, manuprāt, nebija tādas izvēles kā vienkārši ignorēt šo jautājumu. Jāatzīst arī, ka dažādās valstīs attieksme pret šo jautājumu ir dažāda – atceros, ka sarunā ar saviem Baltijas kolēģiem Igaunijas ekonomikas ministrs man teica: "Nu ko tu tur lien iekšā, tas taču ir brīvais tirgus." Skatīsimies, kurā valstī rezultāti būs labāki, taču, manuprāt, Igaunijas piemērs īpaši neiedvesmo – tur turpinās pārtikas cenu pieaugums un inflācija ir augstākā Baltijas valstīs.

Ekonomikas ministrija apzinājās, ka ātri panākumi centienos samazināt pārtikas cenas nav gaidāmi, tādēļ uz īpašu popularitāti patērētāju vidē būs grūti cerēt. Ministrija apzinājās arī to, ka šie centieni sarežģīs attiecības ar uzņēmējiem. Tomēr mēs nolēmām iesaistīties pārtikas tirgus norisēs, tas bija pareizs lēmums.