Katram, kas sastrēgumstundās nīcis automašīnā, droši vien ienākusi prātā doma par to, cik jauki būtu pārlidot tam visam pāri. Šāda doma ienākusi prātā visai daudziem, jo gaisa transports, tostarp taksometri, varētu būt viena no atbildēm sauszemes sastrēgumu mazināšanai, bet, ja tie vēl būtu arī elektriski, tad palīdzētu arī apkarot gaisa piesārņojumu.

Taču, lai gan ideja par t. s. pilsētas gaisa mobilitāti šķiet pievilcīga, tomēr praksē tā saskaras ar pamatīgām īstenošanas problēmām. Lielākās no tām ir gaisa transporta nolaišanās vietas pilsētā, piemērotas uzlādes infrastruktūras radīšana, kas praksē nozīmē radīt nespeciālistiem lietošanā drošu augstsprieguma elektrības uzlādes tīklu, jo 220 volti nespēs uzlādēt gaisa transportu pietiekami ātri, kā arī atrisināt problēmu, kā lai šis gaisa transporta veids nesadurtos ar citiem gaisa transporta veidiem – zemu lidojošām lidmašīnām, helikopteriem un arvien populārākajiem autonomajiem gaisa piegādes droniem.

Tomēr, neskatoties uz šīm praktiskajām grūtībām, avioindustrija ir optimistiski noskaņota. Biznesa konsultāciju uzņēmums "McKinsey & partners" saskaitījis, ka no 25 lielākajiem avioindustrijas ražotājiem un piegādātājiem attiecīgi 72 un 64% ir tādā vai citādā veidā iesaistīti nākotnes gaisa mobilitātes risinājumu attīstīšanā. Tāpat "McKinsey" sarēķinājis, ka pēdējos piecos gados izvietoti 16 000 pasūtījumu, kas saistīti ar elektrisko vertikālās pacelšanās un nolaišanās lidaparātu izgatavošanu par kopējo summu 85 miljardi britu mārciņu, tātad – gandrīz 100 miljardiem eiro.